Aglonas novadā pirms gada dzima oriģināla sporta ideja. Makšķerēšanas sacensībām mākslīgi radītajās ūdenskrātuvēs bija trīs mērķi: makšķerēšanas asu identificēšana, novada visvislabākā dīķa noteikšana un arī pieredzes apmaiņa zivkopībā.
Augusta beigās vasara beidzot attapās, ka skolēniem un atpūtniekiem pietrūcis tveicīgo dienu, ko pavadīt pie silto ezeru ūdeņiem. Aizvadītā sestdiena – atpūtnieka sapnis, tomēr mūsu brālis makšķernieks nedod priekšroku skaidrām debesīm, kad zivis aktīvi barojas tikai saullēktā, bet starta signāls noskanēja deviņos. Svētku fināls notika Jaunaglonā, un cienījamais, visu iemīļotais sporta organizators Andris Kurmis nepalaida garām iespēju iemirdzēties latgaliešu viesmīlībai. Par visu bija padomāts: jaukajām dāmām – mazāks dīķis, kurā pagājušajā gadā šādās pašās sacensībās varēja noķert izcilus eksemplārus, bet trīsdesmit divi stiprā dzimuma pārstāvji ietvēra kvadrātveida spoguli stingrā gredzenā, kur visiem bija pietiekami daudz vietas. Reģistrācijas laikā īpašnieks, kurš bija arī galvenais tiesnesis, nedaudz apbēdināja prestižo novada balvu medniekus. Dīķu apsaimniekotāju bēda ir ūdeles, iespējams, ka arī ūdrs bija izvēlējies Andra dīķi, iznīcinot gan karpas, gan amūrus. Toties lielajā dīķī dzīvo sudraba karūsas, plauži un arī puskilogramīgi asari.
Katra makšķerēšana ir kā šaha spēle. No daudzajām iespējām jāizvēlas vienīgā, kas ved uz uzvaru. Pieredzējušie priežmalieši netīkoja pēc ērtām vietām, bet izvēlējās bebru rakumiem izvagotu aizvēja krastu. Pēc tam draudzīgi smējās, kad jūsu pazemīgais kalps iekrita pazemes slazdā, vienlaikus neizlaižot no rokām fotokameru. Jautri makšķerēšanas piedzīvojumi ir kā glāze šampanieša karstās kāzās. Galu galā mani kolēģi zivju piebarošanas ēsmu uzlabo ne vien ar anīsa un diļļu eļļu un marinētu kukurūzu, bet arī ar neiztrūkstošiem jokiem, desmitiem reižu pārstāstot makšķernieku stāstus par atgadījumiem ezeru un upju krastos.
Saule cēlās aizvien augstāk, bet pludiņi principā nesteidzās iepriecināt azartiskos vīrus. Pa retam uzķērās kāds mazā pirkstiņa lieluma asarītis, bet nedaudz vēlāk priežmales puišiem sāka ķerties sudraba karūsas – plaukstas lielumā un lielākas. Pulksten desmitos, kad Dzintars Matisāns veikli ar tīkliņu uzķēra puskilogramīgu plaudēnu, pār dīķi atskanēja skaudīga nopūta. Kurš spēja, tam izdevās parādīt sevi pirmajā sacensību posmā – pusotras stundas laikā, jo, tuvojoties pusdienlaikam, neķērās nemaz. Karūsu ķērāji no Priežmales tieši pirms pusdienām pamanījās ievērojami atrauties no pārējiem, un pieredzējušais makšķernieks Aleksejs Ņikitins visiem par skaudību izvilka mārciņu smagu asari, kuru bija pievilinājis sarkanais tārps. Starp citu, tajā makšķerēšanai neveiksmīgās dienas rītā dīķa zivis deva priekšroku mušu kāpuriem uz āķa. Nu, bet ēsmu sakarsušie makšķernieki ūdenī sameta kilogramiem. Aizmirstot par dīķu saimnieka ieteikumu pirms starta – labāk nepiebarot.
Pie ūdens laiks paskrien nemanāmi. Trīs reizes apstaigāju dāmu dīķi, kur vienpadsmit amazones ķēra tāda izmēra asarīšus, ka labāk to paturēt noslēpumā. Pēc rokraksta varēja atpazīt līderi – Maija, slavenā Aglonas asa Anatolija Pupica meita. Daudzkārtējā Dagdas sacensību uzvarētāja Irina Motiļkova, kuras saknes nāk no Šķeltovas, kas viņai deva tiesības piedalīties Aglonas novada dīķu sacensībās, pierastā tempā ķēra karūsiņas. Māte un meita no makšķernieku Matisānu dinastijas sportiski darbojās ar makšķerēm. Nedaudz lēnākā tempā karūsiņas ķērās vecākajai – Lidijai, bet Marutas tīkliņā draiskojās viens vienīgais ēdamais sudrabainais skaistulis. Kā kāds vēlāk pajokoja – pēdējais no sieviešu dīķa.
Tieši pusdienlaikā atskanēja finiša šāviens, bet lomu svēršanas sektorā rindas netika novērotas. Saprotama kautrība, kurā nevarēja rēķināties ar aplausu dārdiem. Lai kaut kā izkliedētu vispārējās skumjas, pavāri Jānis Jaundzems, Andris Indāns un Inguna Jeļisejeva uzaicināja nogurušos makšķerniekus pie galda. Ēdienkartē bija zivju zupa, ceptas karūsas un karsti, kraukšķīgi rudzu maizes grauzdiņi. Tika pasniegta arī nomierinošā tinktūra, kas tūlītēji mazināja nogurumu, skaudību un sarūgtinājumu par nenoķertajām zivīm, par kurām tika sapņots iepriekšējā naktī.
Tiesneši noteica kilogramus un punktus, kausi saulē dzirkstīja zelta sānus, uz tiem ar cerību skatījās tie, kuri pieveikuši visus sarežģītos vasaras makšķerēšanas posmus. Ne tikai cāļus, arī karūsas skaita rudenī. Sākumā – Aglonas rezultātu summēšana. Zelta balvu, aplausu pērkonam dārdot, saņēma makšķernieku dinastijas pārstāve Maija Pupica, sudrabu – Irina Motiļkova, un nepavisam nepriecājās par bronzu Maruta Matisāne. Laimīgā vieta pie dīķa nodrošināja triju priežmales makšķernieku triumfu. Pirmajā vietā – Aleksejs Ņikitins, otrajā – Igors Bogdanovs, trešajā – Andrejs Matvejevs. Brālis un māsa Matisāni lieliski izcēlās ar dienas rekordu trofejām: Dzintara plaudis elektroniskajos svaros rādīja 540 g, bet Maruta – lielākās karūsas no dāmu dīķa ieguvēja. Intrigai svars netika izpausts.
Tagad vissvarīgākais: četru posmu rezultāti. Absolūtā uzvarētāja sieviešu konkurencē, protams, Maruta Matisāne – svars 3,690 kilogrami! Aglonas pārstāve Alīda Sadovska zaudēja uzvarētājai tikai 45 gramus, trešajā vietā esošajai Irinai Motiļkovai – 3,575 kg.
Reģistrētie vīriešu lomi – daudz iespaidīgāki! Pagaidu neveiksme pagājušajā sestdienā neapturēja atzīto asu Aldi Trimalnieku no galvenās balvas izcīnīšanas. Četru posmu lomu kopējais svars ir 9,170 kg! Otrajā vietā ar rezultātu 8,490 kg ir Andrejs Matvejevs, bet bronzas ieguvējs ir vienīgais Preiļu novada pārstāvis Aivars Žugris. Par labāko dīķu saimniecības īpašnieku tika atzīts grāverietis Vadims Skorodikhins, par viņa pieredzi mūsu laikraksts noteikti pastāstīs. Neaizmirstiet abonēt “Ezerzemi”!
Aleksejs GONČAROVS
