Sapņu, tikšanās un atmiņu krasti

Ziema bez sniega un ledus, marts bez lāstekām – tā manas dzīves laikā vēl nekad nav bijis. Un tagad samaksa par ziemu bez sala - ieildzis auksts pavasaris. Ļoti labi atceros gadus, kad siltās Lieldienās mēs, makšķerēšanas fani, izgājām Dzegužupītes, Indricas, Jāņupītes, Soļankas krastos vai vēl līdz rītausmai centāmies ieņemt labākās vietas pie Daugavas. Saulīte sildīja tā, ka makšķernieki novilka savas siltās jakas, smaržoja pērnās lapas, bet virs ziedošu vītolu krūmiem rosījās čaklas bites. Ēnainajos skujkoku mežos zemi joprojām apņēma sniega kārta, bet pļavās jau laistījās sniegpulkstenīšu ziedi. Pavasara palu ūdeņi plašos laukos... Skatoties uz pārplūdušo upi, es vienmēr domāju: dabas spēks ir liels, bet pali ir ne tikai zemes, bet arī cilvēka dvēseles attīrīšana. Mūsdienās pavisam citādi - nobijušās sejas, tukšas ielas, sastingusi daba, bet dvēsele prasa..

Aleksejs GONČAROVS

Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.16
 

Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties:  ezerzeme@ezerzeme.lv