Kristiāna Valaine - vienīgā meitene Latgalē, kas nodarbojas ar BMX sportu

Kristiāna ir vienīgā meitene Preiļos un, iespējams, visā Latgalē, kas trenējas BMX sportā. Ar šo sportu jauniete sākusi nodarboties vien pirms pieciem gadiem un jau vairākkārt nonākusi uz goda pjedestāla Latvijas mēroga sacensībās.

Kristiāna atzīst, ka viss izdevies pašai negaidīti. Pirms sešiem gadiem Preiļos tika atklāta BMX trase un meitenes gados jaunākais brālis sācis apmeklēt treniņus. Jau pēc gada viņš startēja sacensībās Ventspilī, bet ģimene devās līdzi atbalstīt. Tad arī Kristiānai radās doma pašai pamēģināt, saņēmusi gan vecāku, gan trenera atbalstu. “Mani aizrāva sacensību gars, tas, ka vienmēr visa ģimene brauc kopā, cits citu atbalsta un atpūšas sacensību starplaikos,” stāsta meitene. Jau nākamajā dienā Kristiāna devās uz treniņu un pirmo reizi paņēma rokās BMX riteni. “Es uzreiz devos braukt nevis pa līdzenu trasi, bet nobraucu no kalniņa, stāvot kājās, uzbraucu akmenim un nokritu. Bija nedaudz kauns, jo apkārt puiši, taču turpināju braukt,” saka Kristiāna.   

Meitene uz riteņa vairs nepārsteidz

Puiši, ar kuriem Kristiāna kopā trenējās, sākumā gan brīnījušies un neticēja, ka viņa turpinās treniņus. Turklāt Kristiāna bija pati vecākā no visiem dalībniekiem. Dažkārt uz treniņiem līdzi nākušas draudzenes, bet neviena neteica, ka Kristiāna izvēlējusies nepareizo sporta veidu.

Meitene atzīstas, ka pēc dažiem treniņiem gribējusi mest visu malā, viegli nav, arī traumas neizbēgamas, tomēr turpināja, turklāt viņai ir liels ģimenes atbalsts. “Vecāki teica, ka nav svarīgi rezultāti, galvenais ir piedalīties un būt kopā,” saka Kristiāna.

Latvijā konkurence meiteņu vidū neesot liela. Parasti puišiem un meitenēm normatīvi nedaudz atšķiras, bet, tā kā Kristiāna ir vienīgā meitene grupā, trenējās vienā līmenī ar puišiem. Viņa atzīst, ka vajadzējis pārvarēt savas bailes, joprojām viņa nejūtas pārliecināta par lēcieniem, tāpēc uz ātrumu brauc bez trikiem, lai gan dažos uzdevumos izdevies sevi pārvarēt.

Pirmās sacensības notika turpat Preiļos. Meiteņu grupā Kristiāna bija vienīgā. Pirms tam trenējās vismaz trīs mēnešus, pamazām sarūpējusi visu nepieciešamo ekipējumu. Piecu gadu laikā Kristiāna ir startējusi ļoti daudzās sacensībās, vairākkārt nonākusi uz goda pjedestāla, saņēmusi milzum daudz medaļu.

Jauniete atzīst, ka BMX ir ļoti traumatisks sports. Tieši traumu dēļ daudzi pametot šo sportu. Jelgavas trasē viņa piedzīvojusi nopietnu kritienu, taču uzreiz pēc ģipša noņemšanas devās uz trasi trenēties.

Diemžēl šī sezona aizgājusi garām dēļ pandēmijas, taču jauniete neplāno pamest sportu, jo tas ļaujot interesanti un aktīvi pavadīt brīvo laiku, apceļot Latviju un uzturēt sevi formā. Pašlaik Kristiāna tehnikumā apgūst ēdināšanas pakalpojumu speciālistes arodu, tāpēc vairāk uzmanības jāveltī mācībām, jo palicis pēdējais gads.

Vienīgā trase Latgalē

Latvijā BMX sports aizsācies 1987. gadā ar neoficiālām sacensībām Saldū. Jau pēc gada Valmierā notika pirmās Latvijas BMX sacensības un tika pieņemts lēmums dibināt Latvijas BMX federāciju, bet 1989. gadā Latvija oficiāli tika uzņemta Starptautiskajā BMX federācijā. Kopš 1990. gada Latvijā tiek rīkots Latvijas nacionālais čempionāts vairākās kārtās, Latvijas kausa izcīņa trīs kārtās, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas kausa izcīņa, sacensības “Latvijas meistars”, Prezidenta kauss, kā arī kausu izcīņa sacensībās “Baltijas kauss”. Kopš 2008. gada BMX riteņbraukšana iekļauta olimpisko spēļu programmā, un Latvijas sportists Māris Štrombergs divreiz kļuvis par olimpisko čempionu.

Preiļu novada bērnu un jauniešu sporta skolas BMX treneris Jānis Jaunzems uzskata, ka tieši Māra Štromberga uzvara veicinājusi šī sporta atpazīstamību Latvijā, vairākās pilsētās sāka būvēt trases. Valmierā izbūvēta moderna trase, kas esot otra labākā trase Eiropā. Pirms sešiem gadiem ar ES projekta atbalstu izbūvēta trase Preiļos, kas ir vienīgā MBX trase Latgalē.

Dārgs sporta veids

Izveidojot Preiļu trasi, pamazām sāka rasties arī interese par BMX. Trenēties nāk bērni un jaunieši vecumā no 6 līdz 19 gadiem. Taču ļoti daudz audzēkņu nav. J. Jaunzems domā, ka viens no iemesliem ir sporta dārgās izmaksas. “Labs krūšu kurvja sargs maksā ap 500 eiro, ķivere no 280 līdz 600 eiro, pats ritenis no 300 līdz 2000 eiro. Lielākoties vecāki pērk lietotus riteņus. Tas ir liels ieguldījums un nevar būt drošs, ka bērns pēc pāris mēnešiem nepārdomā, jo pārdot ekipējumu vēlāk ir grūti,” saka treneris. Turklāt bērniem, kļūstot vecākiem, ekipējums jāpērk cits.

Arī dalība sacensībās ir par maksu. “Treniņu laikā vecāki nāk klāt, interesējas, bērni mēģina pabraukt, viņiem patīk, bet cenas aizbiedē. Sponsorus atrast nav viegli.”

Pro elites grupā, kurā brauc pieaugušie, vajag riteņus, kas maksā tūkstošus. Ātrums atkarīgs no tā, cik labs ir braucamais. Jānis Jaunzems ievērojis, ka Rīgas un Valmieras pusē BMX sports plaukst un dalībnieku kļūst vairāk, bet Latgalē tas attīstās mazāk, iespējams, tieši finansiālu apsvērumu dēļ.

Lai attīstītu BMX sportu Latgalē, jāmeklē sponsori, lai var sporta skolām iepirkt riteņus ar visu ekipējumu. Ja vecākiem pašiem nebūs jāpērk un bērni varēs izmantot skolas inventāru, interese būs lielāka, uzskata treneris.

Meitenēm ir perspektīva

Pašlaik Preiļos ar BMX nodarbojas kādi deviņi bērni, tikai zēni, vecākajam ir 14 gadi. Īpaša vecuma cenza BMX nav, bet labākais vecums esot līdz 30 gadiem. “Šis sports ir bezbailīgajiem. Iztur tie, kas nebīstas no traumām. Diemžēl kritienos gadās lauzt rokas, ribas,” saka treneris.

Viņaprāt, Kristiānu tomēr nobiedējusi gūtā trauma, tāpēc viņa kādu laiku jau ieturējusi pauzi, lai gan solās atgriezties trasē. Taču, iespējams, jaunietei ir arī garlaicīgi, jo pārējie dalībnieki ir krietni jaunāki, viņa nejūt konkurenci. 

Latvijā neesot daudz meiteņu, kas brauc BMX. Treneris uzskata, ka meitenēm tomēr ir liela perspektīva BMX sportā. “Ja meitene ir “traka” un spēcīga, viņai ir daudz vieglāk iegūt kādu kausu vai medaļu, jo konkurence meitenēm nav tik liela. Ja puišiem svārstās no 20 līdz 50 dalībniekiem vecuma grupā, tad meitenēm tikai 12 līdz 16, tas nav daudz. Tagad ienāk jaunākais vecums, kur ir arī daudz vairāk meiteņu, taču 13—14 gadu vecuma grupā konkurence maza,” saka Jānis Jaunzems. 

Jo ātrāk sāk, jo labāki rezultāti

Ar BMX sportu bērni var sākt nodarboties jau no 5--6 gadu vecuma. Jo agrāk sāk, jo labāk. Treneris ievērojis, ka tie, kas uzsākusi treniņus agrāk, pārspēj ar ātrumu un veikli lec pāri rampām, vecākiem bērniem viņus grūti panākt. “Ja sāk no piecu gadu vecuma, var iekļūt TOP 10 Latvijā.  Paši mazākie pat piedalās BMX sacensībās, viņiem rīko “Dipu dapu” sacensības, kur brauc ar koka ritenīšiem, atsperoties ar kājām,” stāsta treneris. Preiļu jaunieši piedalās BMX sacensību Latvijas posmos, šogad pandēmijas dēļ notika tikai pieci posmi. Tagad līdz vasarai ir lielāks pārtraukums sacensībās, treniņi nenotiek trase, bet gan sporta skolas stadionā, izkopjot fizisko formu kopumā -- bērni skrien krosu, taisa presi, veic citus fiziskus vingrinājumus. Galvenais ir neielaist treniņus un uzturēt sevi formā, citādi viegli palaisties slinkumā, bet tas var ietekmēt turpmākos startus.

R Media: Inese MINOVA,

Jelena IVANCOVA,

Sergejs KUZŅECOVS