Meitenes vienmēr ir interesējušās par boksu

  • Sports
  • 29.01.2021 14:44
  • 146 skatījumi
img

Sieviešu bokss sabiedrībā raisa pretējus viedokļus. “Tas nav sieviešu sporta veids un punkts,” saka vieni. “Jūs neko nezināt par boksu!” saka pretējā puse. Tieši nezināšana rada dīvainus mītus par meitenēm boksā, bet šī disciplīna ne vienmēr paredz iziešanu ringā. Plašāk par to “R Media” projekta “Sievietes sportā Latgalē” rakstā.

Vīrus nesit



Pašlaik boksa treniņus Daugavpils sporta skolā pastāvīgi apmeklē apmēram 15 meitenes vecumā no 10 līdz 16 gadiem. Tuvākajā laikā sporta skolā plāno atvērt atsevišķu grupu meitenēm. Iepriekš viņas trenējās kopā ar zēniem.



Boksa treneris Vladislavs Sokolovs atzīst, ka vecāki dažādi reaģē uz to, ka viņu meita iet uz boksu. Ir gadījumi, kad meitene nodarbojas ar boksu, neko nesakot vecākiem.     



“Pirms pusotra gada bija gadījums. Atnāca 14 gadus veca meitene. Ilgi trenējās, bet pēc tam izrādījās, ka mammai par to neko neteica, jo viņa nav ļāvusi. Taču mamma ar laiku padevās, jo pusotra gada laikā meitai nebija ne zilumu, ne traumu. Tagad mamma ir apmierināta, jo bērnam ir aizraušanās, un viņa redz, ka meitai patīk šis sporta veids. Protams, ir bijuši kategoriski vecāki, kuri uzskata, ka bokss nav domāts viņu bērnam. Zvanīja un teica, ka aizliedz apmeklēt boksa zāli. Bija arī tādi brīži.”



Sasists deguns un lūpas, zilumi zem acīm, asinis – tās ir vecāku galvenās bailes, kad ir runa par to, ka viņu meita ies uz boksu. Visizplatītākais aizspriedums – pēc boksa meitenēm veidojas “vīrišķīga figūra”. Vai arī kaut kas no melnā humora sērijas, piemēram, “iekaustīs vīru”. Boksa treneris Aleksejs Fatičevs, kurš sporta skolā galvenokārt strādā ar meitenēm, uzskata, ka meitene ir un paliek meitene.



“Runājot par attieksmi, tad manuprāt visi šie stereotipi ir vīriešu vājuma radīti. Bet boksā un sportā kopumā veidojas raksturs.



Saprotu, ka par boksu klīst daudz aizspriedumu, bet vainīgs nav pats bokss. Esmu redzējis daudz cilvēku, kuri, piedodiet, vienkārši nav gudri, un ja tāds cilvēks nenodarbotos ar boksu, tad par viņiem teiktu, ka viņam ar galvu nav kārtībā, bet te ir skaidrojums – viņš taču ir bokseris!



Rezultātā vecāki savas bailes pārliek uz bērnu, bet, lai izietu ringā, jānoiet noteikts ceļš, un ne visi vēl tur tiek.”



Meitenes ātri apgūst tehniku



Vladislavs Sokolovs uzsver, ka meitenes fiziski ir vājākas par zēniem, toties ātrāk apgūst tehniku un precīzi izpilda vingrinājumus, viņām ir labāka disciplīna, boksā meitenēm labāk darbojas galva.



Pirmo reizi Vladislavs Sokolovs sastapās ar sieviešu boksu aptuveni pirms 25 gadiem, kad vēl pats nodarbojās ar boksu. Tā nu sanāca, ka Vladislavam nebija sparinga partnera, bet zālē trenējās meitene, kura bija viņa svara kategorijā un teicami boksēja.



“Mani ar viņu nolika ringā, sākumā es negribēju ar viņu strādāt. Protams, bija aizspriedums, bet pēc pirmajiem trim sitieniem pa galvu es sapratu, ka ar viņu var boksēties.”



Vēlāk, jau viņa trenera karjeras laikā, meitenes uz boksu nāca pastāvīgi. Kāda vecāka, sākot no 14 gadu vecuma, atnāk uz zāli kopā ar draudzeņu kompāniju, jaunākas—ar brāli. Nereti meitu atved vecāki, jo īpaši tēvs.



Uz boksu sūta nevis aizsardzības nolūkā, bet saprot, ka tā ir laba fizkultūra, koordinācija un veiklums, skaidro Aleksejs Fatičevs.  



“Vecāki, kuri apzināti atdevuši bērnu uz boksu, tajā pat laikā nevēlas, lai viņu bērni boksētos sacensībās. Saka, ja meitenēm iepatiksies un viņas pašas vēlēsies iziet ringā, tad mēs neiebildīsim. Pats negribētu, lai mana meita boksētos sacensībās. Trenēties – jā, bet boksēties – tas ir cits līmenis. Man personīgi un daudziem vecākiem bokss ir vairāk fizkultūra nevis sports.



Pienākot sacensībām, vecāku reakcija tāda pati: “Varbūt nevajag?”. Bet, ja bērni paši vēlas, tad iziet ringā un boksējas. Viss atkarīgs no cilvēkiem. Mums ir maigas meitenes, kas negrib boksēties, bet ir tādas, kas raujas ringā.”



Vladislavs Sokolovs atzīstas, ka viņam ir sāpīgi skatīties uz meiteņu zilumiem, turklāt ringā meitenes dažkārt boksējas daudz niknāk nekā puiši.  



 



“Jau minēju, ka zālē meitenēm ir gan centība, gan disciplīna, bet attiecībā uz ringu – varbūt man tas nav jāsaka, bet, sēžot stūrī ka sekundantam, man ir grūti noskatīties meiteņu cīniņos.”



Otrais mēģinājums



Devītās klases skolniece Liāna Tavkina (14 gadi) agrāk jau nodarbojās ar boksu, bet pameta. Tagad atkal atgriezās un nodarbojas jau vairāk nekā mēnesi.   



“Vecāki pārdzīvo. Reiz pārrados ar pārsistu lūpu, pateica, lai nākamreiz neuzdauzu sev aci. Viņi uztraucas, bet neaizliedz. Mani nenobiedēja pārsistā lūpa. Ir interese iziet ringā, piedalīties sacensībās, bet tas vēl nebūs drīz. Daudzi klasesbiedri paši iet uz boksu, tāpēc izturas pret to mierīgi, bet daži saka, ka šis sports nav domāts man, jo esmu meitene, taču tā ir mana izvēle. Man patīk. Es to daru, pirmkārt, sev – laba fiziska sagatavotība, lai vēlāk izietu ringā un uzvarētu.”



Taču viens no Liānas draugiem viņai pastāvīgi raksta, lai viņa pamet boksu.



“Parasti raksta, ka esmu meitene, vai es tiešām vēlos staigāt ar salauztu degunu, uzsistu aci, ko teiks skolotāji utt. Bet ko lai dara – tas ir sports, izturos pret šādiem izteicieniem mierīgi un mainu tēmu. Kāda kuram daļa, ar ko es nodarbojos. Meitenes klasē atbalsta, bet iet uz boksu nevēlas. Sanāk, ka no paziņām manu nodarbošanos ar boksu atbalsta meitenes, bet zēni nē.



Mana labākā draudzene nodarbojas ar taekvondo, un pēc pirmajiem treniņiem man teica: “Skaties, nedabū pa degunu, citādi staigāsi ar līku degunu”. Bet tagad jautā man, kā notiek treniņi. Vēl viens draugs arī trenējas boksā, un, ieraugot mani, vienkārši jautāja: “Liāna, tu ar boksu nodarbojies?”. Normāli noreaģēja, un nebija tādu frāžu kā “kāpēc tu šurp atnāci?”. 



Vecāki neaizliedz, bet nav sajūsmā



Marija Smirnova mācās 11. klasē. Nodarbojās ar dažādiem sporta veidiem un daudzveidībai nolēma aiziet uz boksu. Vecāki neizrādīja sajūsmu, taču neaizliedza.  



“Viņi saprot, ka tas ir bīstami, bet jebkurā sporta veidā var dabūt traumu. Treniņus apmeklēju kopā ar klasesbiedreni. Īpašu spiedienu nejūtu. Apkārtējie to vairāk uztver ar jautrību. Varbūt esmu tāds cilvēks – daudz neņemu galvā un visu uztveru vienkārši.”



Kad tikāmies ar Mariju, viņai aiz muguras bija nepilns mēnesis treniņu un viņa nebija noskaņota ar boksu nodarboties profesionāli.  



“Pagaidām man patīk atmosfēra, kustība, darbs zālē, bet par iziešanu ringā pagaidām nezinu. Jāpamēģina, bet es tikai nesen sāku trenēties.”



“Es meitenes nesitu”



 Daugavpilī meitenes nereti liek sparingā ar puišiem, un daudzi puiši tad saka, ka meitenes nesit, stāsta Vladislavs Sokolovs.



“Skaidrojam, ka tas ir treniņš nevis kautiņš. Daži puiši ringā vienkārši iziet, bet neaizstāvas. Viņiem pārsit lūpas, degunu. Viņiem tek asinis, bet puiši vienalga saka, ka meitenes nesit.”



Aleksejs Fatičevs par puišu un meiteņu savstarpējām attiecībām boksā stāsta, ka viss atkarīgs no vecuma. Kādam var būt simpātijas vienam pret otru, bet treniņu procesu tas īpaši neiespaido.



“Tie, kas centās, to darīs arī turpmāk, bet, kurš nestrādāja, tā arī knapi kustēsies. Mums eksāmens ir vienkāršs un “divnieks” viens – tas ir sitiens pa galvu. Vari gudroties, bet pēc tam iziet ringā un zaudēt. Uzreiz jānolaižas no mākoņiem. Puiši un meitenes vienkārši draudzējas treniņos. Protams, arī treniņos gadās jociņi un  ākstīšanās”.



Boksā meitenes ilgi neuzkavējas. Pēc pāris gadiem treniņu iet projām, un aiziet arī draudzene, ar kuru kopā ir sākts. Ir vēl viena lieta – pārejas vecums. Dažreiz pie vainas ir attiecības, stāsta Vladislavs Sokolovs.   



“Pie mums aptuveni piecus gadus trenējās viena meitene. Bija Latvijas čempione, bet tad viņai uzradās draugs, kurš viņai pateica, ka viņai tas nav vajadzīgs. Tā viņa vairs nenodarbojas ar boksu. Mīlestība. Viņa veica šādu izvēli.”



Treneris Aleksejs Fatičevs uzsver, ka zālē paliek arvien vairāk meiteņu. Viens no iemesliem – jauna zāle. Ērtos apstākļos ir patīkamāk trenēties.



“Tagad vecāki cenšas ar kaut ko nodarbināt bērnu no mazotnes. Viņi atnāk un redz jauno zāli, un vēl mīksto akrobātikas un vingrošanas zāli. Plus vēl boksam ir statusa oreols. Taču kāds gan bokss šajā vecumā – nē, vienkārši pakustēties, fiziski attīstīties. 2019. gadā sākām uzņemt meitenes. Savācām grupu. Ir sešgadīgas meitenes – sākuma grupa.”



Latvijas boksa čempionātā, kas pērn notika oktobra vidū Rīgā, elites grupā piedalījās tikai trīs meitenes, junioru ieskaitē U19 - 6.



R Media: Jeļena Ivancova, Sergejs Kuzņecovs, Inese Minova



 Foto no Vladislava Sokolova arhīva