Armvrestlings – valmieriešu meistarklase Dagdā

Pēckovida laika ierastā masu pasākumu dinamika atjaunojas lēni. Grūti veidojās “Ezerzemes” janvāra numuri, bez vietējās hronikas avīze nepārprotami ir zaudētājos. Biju nomākts, domājot par pirmo februāra numuru, bet te, gluži kā zibens ziemas laikā sociālajos tīklos parādījās sludinājums “Dagdā – Latgales kausa izcīņa armvrestlingā!” Kurš gan visprimitīvākajā veidā nav mērojies roku spēkā ar pretiniekiem uz galda vai sola?! Iegremdēties pasaulē slavenā sporta veida cīņas atmosfērā un aizpildīt balto plankumu reportiera praksē – īsta intriga, jo korespondenta liktenis ir mācīties visu mūžu. Uz priekšu!

Pie reģistrācijas galda, kur notika arī čempionāta dalībnieku svēršana, pirmais patīkamais pārsteigums. Galvenais turnīra organizators un tiesneša palīgs ir mans labs paziņa – Alvils Plivčs, populārās grupas “Solversija” vokālists. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu: pirmā Latgales kausa izcīņa Krāslavas novadā nav kā no debesīm nokritusi. Pēc pieredzes zinu, ka aiz katras iniciatīvas ir meklējams idejas autora vārds, šajā gadījumā – visu cieņu Alvilam! Jau agrīnā jaunībā aktīvais dagdietis, absolvējis Stradiņa Universitāti, jau precēta vīra statusā atvēra privāto medicīnas praksi Valmierā. Kur arī pats “saslima” ne pa jokam. Masiera galvenās īpašības ir ne tikai zināšanas, bet arī stipras rokas. Tā nu mūsu nerimstošais novadnieks pieteicās slavenajā Valmieras spēkavīru klubā “Burtnieku vanagi”. Un jau pēc gada, apmeklējot speciālos treniņus, viņš sāka uzvarēt prestižās sacensībās gan Latvijas pilsētās, gan galvaspilsētā, bet Daugavpilī sadraudzējās ar Sandri Šedi, daudzkārtēju pasaules čempionu. Tā arī radās drosmīgais projekts, ko plānoja abi kopā – organizēt Latgales čempionātu Dagdā.

Atklātais čempionāts nav vienkārša lieta – ar to izskaidrojama plašā Burtnieku vanagu pārstāvniecība – teju trešā daļa no pussimta dalībnieku. Rezultātā armvrestlinga fani no Valmieras spēja parādīt spīdošu meistarklasi. Tas bija jāredz…

Nevar vārdos aprakstīt tās kaislības, kas norisinājās daudzajās cīņās dažādās vecuma, svara un citās kategorijās, kur ne tikai stiprā dzimuma pārstāvji, bet arī dāmas uzvarēja pretiniekus, cīnoties gan ar labo, gan kreiso roku. Par to visu labāk stāsta mana fotoaparāta “Nikon” stikla acs, ieskatieties uzmanīgi fotoattēlos. Pat man, nepieredzējušam cilvēkam, likās, ka te uzvarēja ne tikai spēks, bet arī veiklība. Atlases posmā vairums cīņu ilga dažas sekundes, bet finālā balvu pretendenti cīnījās divas-trīs minūtes. Protams, mani, tāpat ka jūs, cienījamie lasītāji, vairāk interesē mūsu novadnieki. Viņi visi, izņemot Alvilu Plivču, kuru joprojām uzskatu par savējo, ir debitanti, kurus motivē galvenokārt ziņkārība. Visas sejas pazīstamas! Pirmie, bez ierunām, kadrā nonāca sportiskais trijnieks no Priežmales – Ilmārs Stivriņš, brāļi Deniss un Igors Bebri. Agrāk bijām tikušies futbola sacensībās, tagad – spēka. Tas taču ir milzīgs risks – doties pie speciālā galda pēc pirmā treniņa pirms čempionāta, tāpēc uzslavēju visus mūsējos par drosmi. Pavisam nedaudz līdz bronzas medaļai pietrūka Rihardam Pokulim, studentam no Dagdas (tuvplāns foto reportāžā). Bez kripatiņas baiļu cīņā ar atzītajiem Valmieras favorītiem devās Kristiāns Lipšāns, zemnieks no Aulejas. Viņš tā arī pateica: “Pretinieki trenējas sporta zālē, bet es zemnieku saimniecībā. Svarīgi ir kas cits: tagad es saprotu – esmu atradis savu sporta veidu!” Simpātisks, vidēja vecuma bārdainis, sens mans paziņa – Andzeļu zemnieks Andris Kolītis. Spēka – cik uziet, pietrūka tehnikas un pieredzes, toties arī viņu ir ieinteresējis jaunais sporta veids. Dagdas vienpadsmitās klases audzēkni Valēriju Posniju uzvarēja visas sāncenses, taču viņa par to neskuma. Un arī nepalika bez balvas – pats personīgi jaunajai sportistei uzdāvināju redakcijas balvu par risku – jaunāko “Ezerzemes” numuru ar reportāžu no viņas dzimtās skolas. Starp citu, fotogrāfijā Valērija ir ar avīzi rokās, pirmā no kreisās puses.

… trokšņainā azarta un kaislību mutulī nemanot pagāja četras aizraujošu cīņu stundas. Un mēs visi, vietējie debitanti un līdzjutēji, draudzīgi atbalstījām vienīgo savējo, kurš pretendēja uz prestižo balvu. Alvilam Plivčam, kuru nemaz nesaudzēja slavenās Valmieras komandas spēkavīri, šajā zālē izrādījās vislielākā un skaļākā atbalsta komanda. Par viņu īkšķus turēja mamma, sieva, vecmāmiņa, vectētiņš, kā arī mēs, pusotra desmita vietējo. Tas arī palīdzēja Dagdas sportistam dzimtajā pilsētā izcīnīt bronzas medaļu, kaut arī viņa sporta arsenālā netrūkst arī zelta un sudraba medaļu. Un tas tikai trešajā gadā, tiecoties pēc augstākajiem sasniegumiem armvrestlingā!

Apbalvošanas ceremonijā pasaules mēroga zvaigzne sportā Sandris Šedis pasniedza oriģinālus kausus un medaļas ar vietējās mākslinieces rokrakstu, autore ir Beatrise Platace. Nenogurdināšu lasītājus, nosaucot daudzos nepazīstamo medaļnieku vārdus, bet mans pienākums ir nosaukt Latgales kausa ieguvējus. Titulētā rīdziniece, pasaules eks-čempione Žanna Čingule, nezaudējot nevienā cīņā, par piemiņu no Dagdas mājās aizveda divus kausus. Augstākos apbalvojumus saņēma: Kristers Ošiņš, Rolands Kokars, Niks Naglis, Valts Censonis, Aigars Ruzgis, Kristiāns Auziņš, Andris Grinbergs un Antons Igonis. Nav šaubu, visbiežāk apsveikumus un balvas saņēma “Burtnieku vanagi”.

Visas sporta sestdienas laikā starp tiesāšanu un piedalīšanos sacīkstēs par jaunā sporta veida niansēm man stāstīja Alvils Plivčs. Noskaidroju, ka viņš tik ļoti iedegās par ideju šo pieejamo sporta veidu iedzīvināt dzimtajā pilsētā, ka uzdāvināja Dagdai armvrestlinga galdu. Izmantojot iespēju, atlēts lūdza publiski izteikt pateicību par atbalstu, pirmkārt, Krāslavas novada pašvaldībai, otrkārt – Dagdas Kultūras centram, kā arī visiem, kas palīdzēja realizēt šo ieceri.

Visi, kuriem radās interese par pasaulē populāro armvrestlingu, aicināti zvanīt Alvilam pa tālruni 26341405. Viss sākas ar sapni!

Aleksejs GONČAROVS