Nedēļa pasaulē

Ukrainas Drošības dienests ierosināja krimināllietu pret filoloģi un Ļvivas Nacionālās politehniskās universitātes pasniedzēju Irinu Farion, kura publiskas runas laikā paziņoja, ka nevar uzskatīt par ukraiņiem tos armijas karavīrus, kuri turpina sazināties krievu valodā. Šis paziņojums izraisīja kritikas vilni pret Irinu Farion, kura nesenā pagātnē bija Ukrainas parlamenta deputāte no nacionālistiskās partijas “Svoboda”.

Somijas valdība nolēmusi slēgt galvenos kontrolpunktus uz robežas ar Krieviju. Lēmumu pieņemt pamudināja bažas, ka caur šiem kontrolpunktiem valstī var masveidā iekļūt nelegālie migranti. Pagaidām šāds lēmums būs spēkā vismaz līdz nākamā gada februāra beigām, taču, ja valsts kompetentās iestādes uzskatīs, ka situācija uz robežas ir nestabila, lēmums var tikt pagarināts.

Irāna turpina palielināt bagātinātā urāna krājumus. Šobrīd valstī ir vairāk nekā 128 kilogrami izejvielu, kas bagātinātas līdz 60% kodolieroču ražošanai. Eksperti uzskata, ka, ņemot vērā turpmāku urāna bagātināšanu, Irānai drīz būs viss nepieciešamais, lai ražotu vismaz trīs kodolbumbas.

Eiropas Savienības varas iestādes plāno uzdot Dānijai bloķēt ceļu Krievijas tankkuģiem, kas pārvadā naftu par cenu, kas ir augstāka nekā Rietumos noteiktā. Tāpat plānots aizturēt tankkuģus, kas pārvadā naftu bez Rietumu kompāniju apdrošināšanas polises, kā arī tos kuģus, kas rada draudus Baltijas valstu krastiem. Joprojām nav zināma Dānijas reakcija uz šo priekšlikumu, kā arī nav zināms, vai Dānijas flotes kuģi ir gatavi aizturēt Krievijas naftas tankkuģus.

Spānijas parlaments ievēlēja valsts premjerministru. Par to kļuva opozīcijā esošās Spānijas Sociālistiskās strādnieku partijas Pedro Sančess. Sančesa kandidatūru atbalstīja 179 no 350 parlamenta deputātiem. Uzvara jaunajam premjerministram nebija viegla, viņam nācās solīt amnestiju katalāņu separātistiem, kuri tika arestēti pēc mēģinājuma vienpusēji “atdalīt” ekonomiski veiksmīgāko valsts reģionu. Lēmums piešķirt separātistiem amnestiju izraisīja pretrunīgu reakciju Spānijas sabiedrībā.

Beļģijas, Somijas un Igaunijas tiesībsargājošo iestāžu kopīgās operācijas laikā tika atmaskota un aizturēta starptautiska grupa, kas caur Igauniju mēģināja ievest Somijā lielu narkotiku kravu. Kopumā narkotiku tirgotāji pār robežu mēģināja pārvest 100 kilogramus amfetamīna un 22,5 kilogramus kokaīna, kā arī divus automātiskos ieročus.

Mēģinot šķērsot Lietuvas un Polijas robežu, tika aizturēta automašīna, kurā atradās četri patvēruma meklētāji Latvijā no Irānas. Automašīnas vadītājs bija Latvijas pilsonis, un blakus sēdēja arī kāds Latvijas iedzīvotājs. Patvēruma meklētājiem ar likumu ir aizliegts šķērsot tās valsts robežu, kurā tiek izskatīts bēgļa statuss. Automašīnas vadītājs atzina, ka veiksmes gadījumā par katru no migrantiem saņemtu vienu tūkstoti eiro. Par notikušo uzsākts kriminālprocess, par kuru draud brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem.

Kopš novembra sākuma Krievijā notiek kārtējā iesaukšana armijā. Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ziņo, ka tiek pieļauti daudzi pārkāpumi. Jauniešus izved no skolas, no īrētiem dzīvokļiem, aiztur pilsētas ielās. Iesaukšana notiek “vienas dienas laikā”, pēc paātrinātas fiziskās atbilstības stāvokļa pārbaudes iesauktos cenšas nekavējoties nosūtīt uz militāro vienību.

Latvijas prezidents Edgars Rinkevičs devās darba vizītē uz Izraēlu. Vizītes laikā papildus oficiālajām tikšanās reizēm ar valsts vadību prezidents tikās ar “Hamas” ķīlnieku ģimenēm, kā arī ar latviešu diasporas pārstāvjiem Izraēlā. Vizītes laikā Valsts prezidents Rinkēvičs norādīja, ka Latvija šajos grūtajos laikos ir kopā ar Izraēlas tautu. Izraēlai ir tiesības uz pašaizsardzību, un Latvija atbalsta Izraēlas cīņu pret terorismu saskaņā ar humanitārajām un starptautiskajām tiesībām.

Indijas ciematā Salki pērtiķu grupa uzbruka desmit gadus vecam bērnam un faktiski viņu nogalināja. Šī nav pirmā reize, kad pērtiķi šajā ciematā uzbrūk cilvēkiem.

Itālijā ir beigusies liela tiesas prāva pret vienu no ietekmīgākajām mafijas grupām Kalabrijā, reģionā valsts dienvidos. Tiesā ieradās 350 apsūdzētie, prāvā piedalījās ap 400 advokātu un 900 liecinieku. Tiesu iestādes šim procesam bija spiestas uzbūvēt īpašu ēku. Tiesas procesa rezultātā 131 apsūdzētais tika attaisnots, pārējiem tika piespriesti dažādi brīvības atņemšanas termiņi.

Krievijas žurnāliste Jekaterina Duncova, kura dzīvo Rževas pilsētā, paziņoja par savu nodomu izvirzīt savu kandidatūru prezidenta vēlēšanās, kas Krievijas Federācijā notiks nākamā gada martā. Pēc šī paziņojuma Duncova tika uzaicināta uz prokuratūru paskaidrojumu sniegšanai. Eksperti uzskata, ka nākamajās vēlēšanās uzvarēs pašreizējais Krievijas Federācijas prezidents.

Andrejs JAKUBOVSKIS

Apskatā izmantoti fakti un viedokļi, kas publicēti Eiropas Savienības un ASV ziņu aģentūru portālos, kā arī LETA.