• Dzimtene - drošākās mājas uz zemes

    Katram savs priekšstats par bagātību. Žurnālista kapitāls ir neskaitāmas iepazīšanās, kuras dažkārt pāraug draudzībā. Brīvajā laikā parunāties ar šādiem cilvēkiem – gluži kā slāpes veldzēt karstā vasaras dienā ar ledainu avota ūdeni. Un, kad parādās nogurums, es steidzos pie dzīvības avota, ko sauc par laukiem.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gads - lielu pārmaiņu gads. Kabeļtelevīzija, Jaungada pasaka, Ziemassvētku atgriešanās, sveiciens no Holandes un… patīkams sīkums.

    Lasīt
  • Zem savas mājas jumta

    Mūsu dzīves laikā nekas tāds vēl nebija pieredzēts: pasauli pārņēmusi aizvien pieaugošo draudu - koronavīrusa epidēmijas - panika. Tā tik vēl trūka mūsu planētai, kas jau tagad sāk izjust globālo ekonomisko krīzi. Un pārsteidzoši: nesagatavotākā pasaules daļa, ko piemeklēja jaunie draudi, izrādījās Eiropa. Vēl nepaguva aprēķināt gaidāmos zaudējumus sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, kad jauna nelaime klāt, kas atnākusi no Āzijas. Dzīves ritms kļuvis lēnāks..

    Lasīt
  • Attālinātās mācības - perspektīvs jauninājums

    Valdības ārkārtas sēdē 12. martā tika pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas situāciju valstī. Tādējādi pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai ietekmēja arī izglītības sistēmu. Jau 13. martā daudzi skolēni un bērnudārzu audzēkņi palika mājās. Sekoja brīvlaika nedēļa, kuras laikā izglītības iestādēm vajadzēja noskaidrot katra audzēkņa tehniskās iespējas mācīties attālināti. Arī skolu administrācija un skolotāji strādāja pie neklātienes mācību procesa sagatavošanas, kas Aglonas, Dagdas un Krāslavas novada skolās sākās 23. martā. Aglonas vidusskolas direktore Lidija Šatilova, Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Mickeviča un Krāslavas novada Izglītības nodaļas vadītāja Lidija Miglāne sniedza informāciju par attālinātajām mācībām trīs “Ezerzemes” novados.

    Lasīt
  • Pēc vētras

    Dažreiz tautas parunas piepildās. Melnās piektdienas, 13. marta, naktī Latvijā plosījās viesuļvētra. Vētra republikai nodarīja ne mazums posta: bez elektrības palika lauku sētas un ciemati, tika nogāzti koki...

    Lasīt
  • Palīdzi karavīram atgriezties dzimtajā zemē

    Vienā no marta dienām, kad ārā plosījās cīruļputenis, Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta teritorijā tika atrasti vēl daži kaujas laukā kritušie karavīri. Pļavas un lauki Krāslavas apkārtnē joprojām atceras karu - katru gadu meklēšanas vienības šeit atrod Otrā pasaules kara karavīru mirstīgās atliekas tranšejās, bumbu bedrēs, ierakumos. Pieredzējuši karotāji un pavisam jauni puiši cīnījās, lēja asinis un palika šeit, mūsu Latgales zemē, toreiz nevērīgi aizraustās bedrēs, kas vēlāk aizauga ar zāli... Cik māmuļu, sievu, bērnu un citu tuvinieku nesagaidīja atgriežamies no kara savus mīļotos, lolotos?

    Lasīt
  • Mums nav vajadzīgs Turcijas krasts…

    Zemnieku ballēs vienmēr ar interesi vēroju jaunas sejas. Lai arī lēni, tomēr paaudžu maiņa notiek. Tas vieš cerības, ka Latgales lauki atdzims. Un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju masveida izceļošanu uz labklājības valstīm, mūsu zemnieki-iesācēji ir spilgts patriotisma piemērs. Divi galvenie dzīves balsti - dzimtene un ģimene. Tā rudens zemnieku ballē, kurā Krāslavā godināja veiksmīgākos zemniekus, pievērsu uzmanību Korovacku pārim. Parasti Aleksandrs saņēma goda rakstus, taču šoreiz novada vadītājs Gunārs Upenieks pasniedza balvu viņa dzīvesbiedrei Jūlijai - par veiksmīgu bioloģiskās saimniecības vadīšanu. Vai nav labs iemesls izpētīt situāciju sīkāk? Es uzprasījos ciemos pie saviem paziņām, un viņi pat nedomāja atteikt.

    Lasīt