• Leonīda Baulina grafikas darbu virtuālā izstāde

    Leonīda Baulina grafikas darbu virtuālā izstāde

    Laikā, kad līdzcilvēku veselība ir kopīgi sargājama un priekšroka tiek dota darbam un mācībām attālināti, arī Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs šobrīd nevar apmeklētājiem klātienē piedāvāt aplūkot ekspozīcijas un mākslinieku darbu izstādes. Aicinām visus interesentus iepazīties ar mākslinieka Leonīda Baulina grafikas darbu virtuālo izstādi “KALEIDOSKOPA VIRPULĪ”.

    Lasīt
  • Nevis laimīga loze, bet gan likumsakarība!

    Grāveri – omulīgs ciemats ar arhitektūras dominanci, ar skaistāko pārveidoto Latgales pareizticīgo baznīcu gleznainā ezera krastā... Žēl, ka pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā ciemats kļuvis gandrīz tukšs. Par spīti visām likstām, dzīve, sociālā, kultūras, šeit rit pilnā sparā...

    Lasīt
  • Mūsu novadnieka stāsts iz vēstures. Ignatijs Buko: “Atmiņas par Pirmo pasaules karu”

    Vēstures grāmatas bieži raisa garlaicību. Sauss faktu apraksts, dokumentu, cēloņu, seku analīze... Sen aizritējušo gadu apraksts šķiet bezpersonisks, neitrāls... Vai tieši otrādi - pretenciozs, sagrozīts... Šīs mācību grāmatas tik bieži tiek pārrakstītas, mainot saturu, interpretācijas... Pavisam kas cits ir aculiecinieku atmiņas. Tās vienmēr ir nenovērtējama informācija, kas itin bieži paslīdējusi garām profesionāļiem un pētniekiem. Ignatija Buko, kurš dzimis Robežnieku pagasta Skuķu ciemā, atmiņas redakcijā parādījās ar mazmeitas Annas Grišānes palīdzību. Saudzīgi iešūtas 9 burtnīcas cietos vākos - kopija. Liels, skaidrs un precīzs rokraksts, vienkārši teikumi... Atmiņas par Pirmo pasaules karu, apbrīnojama iespēja “redzēt” to laiku ar sava tautieša-karavīra acīm. Mēs sākam publicēt Ignatija Buko (18921986) atmiņu fragmentus, ko viņš apkopoja 1965. gadā, mūsu laikraksta lappusēs.

    Lasīt
  • Sapņu, tikšanās un atmiņu krasti

    Kad pasaulei uzbrūk koronavīruss un pat stiprākās valstis ir panikā, sāc citādi novērtēt brīvo laiku dabā. Saule, gaiss un ūdens ir ne tikai mūsu labākie draugi, bet arī ārsti. Ideāla pašizolācija.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gada pavasaris: balsojam par neatkarību, referendums ar alu, reģionālā televīzija, amerikānietes Krāslavā, “Hei, puiši”, Dagda kļūs par pilsētu, baroneses Tīhenhauzenas palīdzība, preču izsole, apzaga ārzemnieku, konkurss “Latgolas zeltene un Latgalīts”

    Lasīt
  • Maznodrošinātie un trūcīgie saņem palīdzību ierastajā kārtībā

    Līdz ar ārkārtas situācijas ieviešanu mūsu valstī izmaiņas skāra ja ne visus, tad lielāko daļu iedzīvotāju. Strauja pāreja uz attālināto darba režīmu valsts iestādēs un privātajā sektorā, sliktākajā gadījumā - darbinieku atlaišana. Daudziem bija jāapgūst attālinātās saziņas metodes ar dažādām valsts iestādēm, lai atrisinātu problēmas vai neskaidrības. Tiem, kuriem nācās strādāt attālināti, ir dažāda attieksme pret šo situāciju, taču daudzi, protams, nav apmierināti ar pieņemtajiem ierobežojumiem. Sabiedrība nebija gatava palikt mājās.

    Lasīt
  • Dzīve meža viensētā - mierīga un veselīga

    Tā iekārtota dzīve: katrai paaudzei lemts izdzert savu rūgto pārbaudījumu kausu. Jaunās tūkstošgades nelaime - pandēmija un ar koronavīrusu saistītā ārkārtas situācija - pavasarī nokrita kā sniegs uz galvas, atstājot otrajā plānā militāros draudus un klimata katastrofas. Ir pienācis laiks padomāt par drošu vietu uz planētas. Protams, tagad ļoti riskanti dzīvot daudzu miljonu pilsētās vai pārapdzīvotās valstīs. Galu galā vīruss ne jau nejauši radās pusotra miljarda apdzīvotajā Ķīnā, un tikai pēc tam tas izplatījās pārējos kontinentos. Pārdomās par drošības tēmu no jauna sāc novērtēt dzīvi tukšajās Latgales nomalēs. Pārdomās šķirstot telefona grāmatu, neviļus pievērsu uzmanību numuram - meža viensētai Aglonas novadā. Ne vienu vien reizi ciemojos pie Vladimira un Ļubovas, kuri noliedz civilizācijas priekšrocības. Pirms pāris mēnešiem, nejauši satiekoties Daugavpilī, Vladimirs Dedovs man, garām iedams, pateica: “Neaizmirsti, brauc ciemos, vienmēr esam priecīgi sagaidīt.” Es zvanu, kautrīgi piedāvājot cilvēka un dabas harmonijas tēmu. Atbildē dzirdu: “Mēs gaidām rīt ap pusdienlaiku.” Kā saka, sargāto Dievs sargā, un pēc obligātajiem sanitārajiem pasākumiem mani ieaicināja mājīgajā gaitenī. Distance netraucēja sirsnīgajai sarunai, tieši otrādi. Vispārējs satraukums vienmēr vieno cilvēkus un atklāj to labākās īpašības. Vārds pa vārdam...

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gads turpinās: Algu palielināšana mediķiem un skolotājiem, noziedzības uzplaukums, pikanto preču tirgotājs, neiepriecinoša statistika, aptauja par neatkarību

    Lasīt