• Romu izglītība: no lasīšanas pa zilbēm līdz augstskolas diplomam

    Romu izglītība: no lasīšanas pa zilbēm līdz augstskolas diplomam (foto)

    Vairums romu ir pametuši skolu, neiegūstot pamatizglītību. Šāds secinājums pausts 2015. gada pētījumā “Romi Latvijā”, ko pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma veica aģentūra “Latvijas fakti”. No tā izriet problēmas atrast kvalificētu darbu un saglabāt augstu dzīves līmeni. Taču pašu romu attieksme pret izglītību pēdējo piecu gadu laikā ir mainījusies, par to runā skolotāji, kā arī mūsu varoņi, kuri tiecas uz to, lai viņu bērni iegūtu izglītību.

    Lasīt
  • Zem laimīgās zvaigznes – dzimtenē

    Laiks turpina savu nežēlīgo darbu Latgales laukos. Simtiem, pat tūkstošiem pamestu lauku māju: aizmirstībā ir ne tikai sādžas, bet arī lieli ciemati. Atceros, kā pirms piecdesmit gadiem Romuliškos bija pusotra desmita māju, bet brīnumainā kārtā ir izdzīvojušas tikai četras. Piektās brigādes centrā bija veikals, un no darbnīcām darba stāvoklī viena smēde. Ar kolhozu “Skaista” man saistās jaunības atmiņas. Pazinu ļoti daudzus, tai skaitā strādīgās Valteru un Ļaksu-Timinsku ģimenes. Un paldies vecākiem, kuri ieaudzināja saviem dēliem un meitām mīlestību pret tēvzemi.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gada augusts: apvērsums neizdevās; Latvija - neatkarīga valsts; neatkarības atzīšana; rajona padomes sēde - jaunā veidā; komunistu līderis noslēpās; atdodiet savas pilnvaras, biedri komunisti; skolas bez komunistiskās partijas; joprojām deficīts; Polija - galvenais ienākumu avots; atkritumus skolai; izklaidējies šodien, bet naudu nemaksā; mazas rīcības liela rezonanse; Indrā mākslas un mūzikas skola.

    Lasīt
  • Stereotipi par romiem. Kāpēc cilvēki baidās no čigāniem

    Stereotipi par romiem. Kāpēc cilvēki baidās no čigāniem (foto)

    Latgalē dzīvo ap tūkstotis romu. Daudzi no viņiem slēpj savu tautību tāpēc, ka baidās nedabūt darbu vai no sliktas attieksmes pret viņu bērniem skolā. Tā ir vienīgā mums līdzās dzīvojošā tautība, par kuras dzīvi sabiedrībā valda daudz negatīvu pārspīlējumu. Šis ir pirmais projekta “Romi Latgalē” raksts, kurā tiek stāstīts, ar kādiem stereotipiem nākas saskarties romiem, un ko viņi paši par to domā.

    Lasīt
  • Brīnumainais blakus jeb dalies Laimē ar citiem

    Muzeju tematika aizrauj… Pēc aprīļa publikācijām par Aivara Arnicāna privāto muzeju un Andrupenes lauku sētu pēkšņi atskārtu, ka es tikai vienreiz uz brīdi ieskatījos Indras Laimes miteklī un tā pa īstam neko arī nesapratu.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gada vasara: finanšu problēmas “Ezerzemē”; Krāslavas šūšanas fabrika: augstas cenas, pieticīgs sortiments un neskaidras izredzes; krogs Dagdā; burvji lielpilsētas laukumā; klusuma brīdis vai pretvalstiska propaganda; nepabeigts tilts - bīstamības avots; “Zinību” biedrība pārdod grāmatas; cukurs pēc taloniem - veselības atslēga; paradoksālā tirdzniecība - kas iekļauts komplektos; lauksaimniecība ir apdraudēta; televīzija var būt kaitīga.

    Lasīt
  • Mūsu novadnieka stāsts iz vēstures. Ignatijs Buko: “Atmiņas par Pirmo pasaules karu”

    Manas mācības ritēja pēc plāna. Bet ne vienmēr. Dažreiz, īpaši no rīta, kad priekšniecība vēl nebija ieradusies pulkā, stundas nenotika. Vienā no šādām dienām mēs sēdējām pie galdiem un nodarbojāmies ar savām lietām. Kāds rakstīja, kāds lasīja, kāds izjauca un salika šauteni. Negaidīti atskanēja komanda: “Piecelties! Uzmanību! Pulka komandieris ieradies! ” Mēs pielēcām kājās un sastingām miera stājā. Dežurants ziņoja, ka komanda nodarbojas saskaņā ar grafiku. Aizelsies atskrēja mācību komandas priekšnieks. Komandieris sasveicinājās, mēs atbildējām saskaņā ar nolikumu: “Esiet sveiks, Jūsu Augstlabdzimtība!” Ģenerālis uzmanīgi apskatīja klasi un saprata, ka nekāda stunda nenotiek. Viņš kļuva nikns: “Šī nav apmācības komanda, bet bardaks!” pagriezās, un nesasveicinājies ar komandas virsniekiem un komandieri, ātri izgāja no klases. Kopš tā brīža visas nodarbības notika pēc grafika, un virsnieki un komandieris atradās savā vietā no paša rīta.

    Lasīt