• Sapņu, tikšanās un atmiņu krasti

    Kad pasaulei uzbrūk koronavīruss un pat stiprākās valstis ir panikā, sāc citādi novērtēt brīvo laiku dabā. Saule, gaiss un ūdens ir ne tikai mūsu labākie draugi, bet arī ārsti. Ideāla pašizolācija.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gada pavasaris: balsojam par neatkarību, referendums ar alu, reģionālā televīzija, amerikānietes Krāslavā, “Hei, puiši”, Dagda kļūs par pilsētu, baroneses Tīhenhauzenas palīdzība, preču izsole, apzaga ārzemnieku, konkurss “Latgolas zeltene un Latgalīts”

    Lasīt
  • Maznodrošinātie un trūcīgie saņem palīdzību ierastajā kārtībā

    Līdz ar ārkārtas situācijas ieviešanu mūsu valstī izmaiņas skāra ja ne visus, tad lielāko daļu iedzīvotāju. Strauja pāreja uz attālināto darba režīmu valsts iestādēs un privātajā sektorā, sliktākajā gadījumā - darbinieku atlaišana. Daudziem bija jāapgūst attālinātās saziņas metodes ar dažādām valsts iestādēm, lai atrisinātu problēmas vai neskaidrības. Tiem, kuriem nācās strādāt attālināti, ir dažāda attieksme pret šo situāciju, taču daudzi, protams, nav apmierināti ar pieņemtajiem ierobežojumiem. Sabiedrība nebija gatava palikt mājās.

    Lasīt
  • Dzīve meža viensētā - mierīga un veselīga

    Tā iekārtota dzīve: katrai paaudzei lemts izdzert savu rūgto pārbaudījumu kausu. Jaunās tūkstošgades nelaime - pandēmija un ar koronavīrusu saistītā ārkārtas situācija - pavasarī nokrita kā sniegs uz galvas, atstājot otrajā plānā militāros draudus un klimata katastrofas. Ir pienācis laiks padomāt par drošu vietu uz planētas. Protams, tagad ļoti riskanti dzīvot daudzu miljonu pilsētās vai pārapdzīvotās valstīs. Galu galā vīruss ne jau nejauši radās pusotra miljarda apdzīvotajā Ķīnā, un tikai pēc tam tas izplatījās pārējos kontinentos. Pārdomās par drošības tēmu no jauna sāc novērtēt dzīvi tukšajās Latgales nomalēs. Pārdomās šķirstot telefona grāmatu, neviļus pievērsu uzmanību numuram - meža viensētai Aglonas novadā. Ne vienu vien reizi ciemojos pie Vladimira un Ļubovas, kuri noliedz civilizācijas priekšrocības. Pirms pāris mēnešiem, nejauši satiekoties Daugavpilī, Vladimirs Dedovs man, garām iedams, pateica: “Neaizmirsti, brauc ciemos, vienmēr esam priecīgi sagaidīt.” Es zvanu, kautrīgi piedāvājot cilvēka un dabas harmonijas tēmu. Atbildē dzirdu: “Mēs gaidām rīt ap pusdienlaiku.” Kā saka, sargāto Dievs sargā, un pēc obligātajiem sanitārajiem pasākumiem mani ieaicināja mājīgajā gaitenī. Distance netraucēja sirsnīgajai sarunai, tieši otrādi. Vispārējs satraukums vienmēr vieno cilvēkus un atklāj to labākās īpašības. Vārds pa vārdam...

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gads turpinās: Algu palielināšana mediķiem un skolotājiem, noziedzības uzplaukums, pikanto preču tirgotājs, neiepriecinoša statistika, aptauja par neatkarību

    Lasīt
  • Dzimtene - drošākās mājas uz zemes

    Katram savs priekšstats par bagātību. Žurnālista kapitāls ir neskaitāmas iepazīšanās, kuras dažkārt pāraug draudzībā. Brīvajā laikā parunāties ar šādiem cilvēkiem – gluži kā slāpes veldzēt karstā vasaras dienā ar ledainu avota ūdeni. Un, kad parādās nogurums, es steidzos pie dzīvības avota, ko sauc par laukiem.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gads - lielu pārmaiņu gads. Kabeļtelevīzija, Jaungada pasaka, Ziemassvētku atgriešanās, sveiciens no Holandes un… patīkams sīkums.

    Lasīt