Aglonas regate, Līgo balvas
- Sabiedrība
- 26.06.2020 11:32
Aglona - svētīts novads, pasaulslavens ciemats, katoļu svētvieta, tūrisma - riteņ braukšana, ūdens, baikeri - maršrutu krustojums... [PIC=2228:center]
LasītAglona - svētīts novads, pasaulslavens ciemats, katoļu svētvieta, tūrisma - riteņ braukšana, ūdens, baikeri - maršrutu krustojums... [PIC=2228:center]
LasītBalta karūsa, sacepta ar sīpoliem krējumā, līnis želejā – labākās Latgales delikateses, ko pārspēj vien kūpināts zutis. Īsti gardēži netaupīs līdzekļus, lai šos gardumus liktu galdā pie Jāņu ugunskura
LasītSkolotāja darbs ir ne tikai profesija, galvenokārt - aicinājums. Būt skolotājam - tā ir liela atbildība, jo bērns savu patstāvīgo dzīvi sāk tieši skolā. Bieži vien pirmās atmiņas par skolas dzīvi saistās ar skolotāju. Skolotāja Inna Sevostjanova piekrita pastāstīt par savu pieredzi darbā ar bērniem. Viņas pedagoģiskā darbība sākās 1989. gadā. Tagad Inna strādā Krāslavas grāfu Plāteru v. n. Poļu skolā.
Lasīt1993. gada pavasaris: Pirmā skola: prēmijas, dāvanas un uztura fonds; Gaidāmās vēlēšanas nevieš optimismu; Robeža ir slēgta, bet... ne visur; Radnieciska rēķinu kārtošana; Medicīna būs maksas; Statistika biedē un pārsteidz; Sponsori ir dažādi; Zādzības...; Brīvība nāk kaila...
LasītUzbrukums beidzās. Bataljona komandiera, varoņa, nāve stipri visus iespaidoja. Naktī mūs pārcēla uz citu vietu. Mēs aizvietojām kādu vienību arī priekšējā līnijā. Vācu armijas priekšējā līnija atradās piecsimt soļu attālumā no mūsu pozīcijas. Ierakumi šeit bija dziļi un nostiprināti, mēs varējām brīvi staigāt nenoliecoties. Mums pateica, ka mūsu kaujas uzdevums bija izsist ienaidnieku no tā ierakumiem.
LasītSagaidot 2020.gada vasaras Saulgriežus, apkārt Latvijai pa 1836 ceļu, kas vijas pa Latvijas (pie)robežu, tiek nestas Gaismas lāpas – izgaismojot Latviju, veidojot Gaismas un mīlestības ceļu.
LasītLaimīgā loze Kāda ir dzīves jēga? Dzīvot ar komfortu starp labiem cilvēkiem, vēlams dzimtenē. Un vēl - atrast sirdij tuvu darbu, tad dzīve nav grūta, bet sagādā prieku. Pievienosim vēl aizraušanos, no kā aizraujas elpa...
LasītNo latviešu tautas folkloras: Gadsimtiem ilgi ģimenes aušanas noslēpumi tika nodoti no paaudzes paaudzē. Lielākajā daļā lauku māju, viensētās, ciematos un pat pilsētu mājokļos bija vienkāršas stelles, uz kurām garajos ziemas vakaros primitīvā apgaismojumā, bet vēlāk petrolejas lampu gaismā audējas auda gultas pārklājus, grīdas tepiķīšus un citas mājai nepieciešamas lietas. Auda arī dāvanām, kuras tika gatavotas jau iepriekš līgavas pūram, jubilejām un vienkārši labu cilvēku priekam. Latgaliešu dvēseles dāsnumam nav robežu.
Lasīt1993. gada pavasaris: Kā palīdzēt bezdarbniekiem? Aizmirsāt par veselību, Cūkgaļas cienītāji, Vēlies pabalstu? Aizpildi deklarāciju! Kura maize ir garšīgāka? Jūs mums rakstījāt? Par ko balsot? Bezspēcīgs kongress, Viltus policisti dabūja pēc nopelniem, Uzmanīgi, surogāts!
LasītTikmēr atnāca 1915. gada Ziemassvētki. Netālu no mūsu mītnes atradās baznīca. Naktī es devos uz turieni. Dievkalpojums notika, taču cilvēku bija ļoti maz, īpaši vīriešu. Svētku priekšvakarā mums no dažādām organizācijām un tirgotājiem tika izsniegtas dāvanas: apakšveļa, baltie sausiņi, cigaretes. Es saņēmu vien apmēram 300 cigaretes, protams, ne pārāk augstas kvalitātes. Tā kā nesmēķēju, es tās pārdevu. Pēc Jaunā gada mēs nolēmām organizēt pirti, jo mājas, kur dzīvojām, otrajā pusē atradās virtuve ar lielu plīti, kurā bija iebūvēts pamatīgs katls. Ielējām ūdeni, uzsildījām. Pirts nesanāca, jo nebija tvaika, taču mums visiem izdevās nomazgāties no viena karstā ūdens katla. Uzzinājuši par mūsu “pirti”, pie mums sāka nākt karavīri no citām vienībām. Tā nu mēs vairākas dienas kurinājām plīti gandrīz nepārtraukti.
Lasīt