Viltīgais vīruss nerimstas, tāpēc ārkārtējā situācija jau ir Latvijas realitāte. Taču, neskatoties uz visām likstām, dzīve turpinās! Vai nav taisnība, ka āra aktivitātes ir labākā vakcīna pret Covid-19?[
PIC=2364:center]
Atklātā ūdens aizejošo sezonu nevar nosaukt par veiksmīgu. Globālā sasilšana negatīvi ietekmē upju un ezeru produktivitāti. Zivju resursi kļūst nabadzīgāki pat republikas lielākajā upē. Pretēji veselajam saprātam pat dabas parkā “Daugavas loki” joprojām darbojas motorizētie zivju mednieki. Pagājušā ziema bez sala upei nodarīja neatgriezenisku kaitējumu, kad janvārī un februārī trolingisti satricināja ziemojošās bedres. Jauns plaši izplatīts malumzveiniecības veids - sama cemmerēšana - rada godīgajos makšķerniekos sašutumu. Dabas aizstāvjiem gan dīvaina nostāja: mēs neko neredzam, neko nezinām... Acīmredzams noziedzīgas vienaldzības rezultāts - Daugavā strauji samazinājusies līdaku un samu populācija. To pierāda kaut vai tas, ka šogad redakcija nesaņēma nevienu ziņojumu par lielu plēsēju noķeršanu. Tikpat skumja situācija ir ezeros, arī zemūdens mednieki apstiprina: gadu gaitā trofeju līdaku skaits samazinās. Zivju audzēšanas aktivitātes ir tik niecīgas, ka tās nevar uztvert nopietni.
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.46
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv