• Placinda - no Spartas līdz Moldovai, pīrāgs ar vēsturi

    Augusts ir dārzeņiem un augļiem bagāts mēnesis, dažu vīnogu šķirņu ražas novākšanas un vīna raudzēšanas sākuma laiks. Šajā mēnesī stāstīsim par Moldovas virtuvi, lai gan nav viegli saprast, kas ir īsta Moldovas virtuve un kas ir aizgūts no kaimiņiem. Jāsaka, ka Moldovas vēsture ir neparasta un sarežģīta. Neatkarības gadsimtos (no 14. līdz 16. gadsimtam) nacionālā virtuve jau bija izveidojusies. Tāpēc katrā ēdienā varam atrast ārzemju “pēdas”. No otras puses, neviens moldāvu virtuves ēdiens netika vienkārši pieņemts vai kopēts. Tam noteikti tika pievienotas īpašas notis, gatavošanas metodes, garšvielu komplekts vai pasniegšanas forma.

    Lasīt
  • Dagdas Anniņas – zem lietussargiem…

    Lietus, ko mēs tik ļoti gaidījām maijā un vasaras pirmajā mēnesī, gluži vai atvainojās Latgalei, ka pagājušajā sestdienā sāka līt. Ap pusdienlaiku brīžiem lija kā no spaiņa. Akmens cietajai zemei un sausuma izmocītajiem augiem, protams, tas bija labi, bet māksliniekiem… Laika apstākļi nosaka ļoti daudz ko, sevišķi tad, ja jūlija trešajā sestdienā pilsētiņā gleznainā ezera krastā tiek rīkots ilgi gaidītais pasākums “Annas Dagdā 2023” – parkā. Dziesmu un deju pilsētā katram kultūras pasākumam gatavojas pamatīgi, vislielākajam – ar dubultu centību.

    Lasīt
  • No Minhenes uz Aviņjonu un atpakaļ: pirmā pietura

    “Īstam ceļotājam nav noteikta plāna un nodoma kaut kur nokļūt”, sacījis Lao Tzu. No vienas puses, kā tas var būt 21. gadsimtā, kad rokās ir biļete ar precīzu galamērķa norādi, no otras puses, nereti gadās, ka, aizbraucot pēc viena piedzīvojuma, atrodi pavisam citus. Tas notiek gandrīz vienmēr, tāpēc nav pamata šaubīties par dižā ķīniešu filozofa aforismu.

    Lasīt
  • Sveicieni no Gruzijas!

    Sveicienus no Gruzijas “Ezerzemes” lasītājiem sūta Guntars Šults, kurš Gruzijā nodarbojas ar dažāda veida tūrismu. Vēl viņš tur kūpina gaļas produkciju pēc Latvijas tradicionālajām receptēm. Guntars ir tik labs stāstnieks, ka viņa vēstījumā par Gruzijas vīnu un tradicionālajiem ēdieniem neko nemainīju.

    Lasīt
  • Grāfu un grāfieņu veselības svētki ģimenēm

    Krāslavas pilsētas statusa iegūšanas 100 gadu jubilejai veltītās svētku nedēļas nogales noslēguma pasākums bija Grāfu un grāfieņu veselības svētki ģimenēm. Ja pērn laiks bija mainīgs un brīžiem lija, tad šoreiz diena izvērtās ļoti karsta un gandrīz bez mākoņiem.

    Lasīt
  • Ar orķestri pa galvenajām ielām!

    Masveidīgākais sestdienas pasākums – svētku gājiens ar dalībniekiem arī no Dagdas un novada pagastiem. Kilometru gara dzīvā upe! Tās priekšgalā – Zemessardzes pūtēju orķestris, baikeri, kvadracikli, speciālā tehnika. Laimīgas sejas, simtiem krāsainu balonu, tautas tērpi… Kolonnu noslēdza zirgu sēta “Klajumi”, neaizmirstams skats!

    Lasīt
  • Rīta vingrošana, uzkodas un mūzika

    Svētdien pilsēta pēc svinīgā lielkoncerta un zaļumballes izskatījās pamesta. Bet no Krāslavas mazās Brodvejas, kā tautā mēdz dēvēt Mazo Tirgus ielu, bija dzirdamas mūzikas skaņas, kas piesaistīja agros putniņus.

    Lasīt
  • Divas zilgmes – ūdens un debesis

    Drosmīgi pieteiktās makšķernieku sacensības Daugavas lokos manī, atzīšos, raisīja zināmas šaubas. Problēma slēpās tajā, ka pirms trīsdesmit gadiem pats biju klāt pie jaunās idejas šūpuļa, kas kļuvusi par tradīciju. Būdams republikas iknedēļas štata korespondents, nepalaidu garam izdevību piesaistīt nopietnus sponsoru līdzekļus, tas arī palīdzēja izveidot tāda līmeņa makšķerēšanas sacensība, ka pie mums bieži vien ieradās visā valstī zināmi makšķernieki. Bija no kā mācīties, tad arī radās Krāslavas talantīgo makšķernieku skola. Prieka krasts no Soļankas grīvas līdz Daugavai stiepās gandrīz pus kilometra garumā. Nebija viegls uzdevums atrast piemērotu sektoru sešiem desmitiem prestižo balvu kārotāju, bet mēs to darījām rūpīgi.

    Lasīt