Aizvadītajā sestdienā piektklasnieks Artēmijs Kozačuks noķēra pirmo līdaku savā mūžā. Svētdien arī četrgadīgais Timūrs Mihailovskis priecājās par pirmo trofeju, ko noķēra Narūtas upē. Bet Dagdas ezera ūdeņos sacentās spiningošanas meistari. Īstu meistarklasi demonstrēja vietējie sportisti Zintis Azins un Maksims Meļņiks. Vairāk lasiet nākamajā numurā.
Lasīt
Triju dienu seminārs “Skolēnu pilsoniskās un patriotiskās audzināšanas veicināšana izglītības interešu jomā Krāslavas un Dagdas novados” sākās ar ekskursiju uz grāfu Plāteru pili un iepazīšanos ar projektu “Latgales kulinārais mantojums”. Kā parasti tādos gadījumos – degustācija.
LasītJau desmito gadu pēc kārtas Rīgas dome kopā ar Starptautiskā tūrisma filmu festivāla komiteju (CIFFT) organizē tūrisma filmu festivālu “Tourfilm Riga”. Festivāla mērķis: audiovizuālo produktu - tūrisma filmu vērtēšana un demonstrēšana; Rīgas popularizēšana. Jau trešo gadu savas filmas šim Starptautiskajam festivālam piedāvā arī biedrība aglona.net (valdes priekšsēdētājs Arturs Gražulis, valdes locekle Elizabete Viļuma - Gražule), tādējādi popularizējot Aglonu, Latgali un Latviju.
LasītKopā būšanas prieks, piederības sajūta. Balti krekli, balti galdauti un mastā Latvijas valsts karogs. Par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai 4. maijā mūsu brīvdabas estrādē bija klāts balts galds, svinīgajā mirklī piedalījās novada domes deputāts Jānis Tukāns, pašdarbnieku saime, izvaltieši, mūsu viesi, kā arī grupa “Dvinskas muzikanti”.
LasītPagājušajā nedēļā bija tā laime būt Ezerkalna pusē. Braucot pa lielceļu, manu uzmanību pievērsa kādas sievietes tēls. Sieviete pa lauku celiņu lēnītēm devās mājas virzienā, bet, pasperot dažus soļus, piestāja. Mazliet pastāvēja un atkal turpināja ceļu. Dažus soļus paspēra, atkal apstājās. Sākotnēji nodomāju, laikam pirmie saules stari dod par sevi zināt, tāpēc tik lēna gaita, nodomāju - vai tik nav jāsteidzas palīgā, taču, piebraucot tuvāk, pamanīju, ka sievietes rokās ir laikraksta “Ezerzeme” jaunais numurs, ko sieviete, dodoties no pastkastītes mājas virzienā, pāršķirsta.
LasītKonkursa Rimi Gardēžu klase ietvaros no 20. aprīļa līdz 12. maijam ikviena no 10 klasēm - finālistēm - aizvada vienu meistarklasi kopā ar uztura speciālistu un šefpavāru, apgūstot veselīgu maltīšu gatavošanas prasmes, kā arī plašākas zināšanas par veselīgu uzturu.
Lasīt28. aprīļa agrā rītā Krāslavas novada PII “Pīlādzītis” 7 skolotājas devās tālā ceļā uz Auci, kur notika Vislatvijas 4. pirmsskolas izglītības iestāžu “Pīlādzītis’’ salidojums. Rīts bija drēgns, dabas skati aiz mikroautobusa loga mainījās, - Latgales paugurus nomainīja Zemgales plašie līdzenumi, kas mums likās neparasti tālu pārskatāmi, plaši. Ceļā piedzīvojām fantastisku saullēktu, kā arī momentu, kad pēkšņi uz ceļa izgāja mežu valdnieks - varens alnis, kurš līdz pēdējam brīdim stāvēja uz ceļa un, acīmredzot, pārdomāja, - laist mūsu busiņu garām vai nē…;)
Lasīt
Latvijas simtgade - nozīmīgs un skaists notikums valsts pastāvēšanas stāstā. Latvijas valsts simtgades svinību atklāšana notika 2017. gada 4. maijā, Latvijas otrajā dzimšanas dienā. Todien Latgalē valdīja īsta svētku atmosfēra, jo Rēzeknē plaši atzīmēja pirmā Latgales latviešu kongresa simtgadi. Taču citviet Latvijā noritēja tautas akcija “Apskauj Latviju”.
Lasīt
XXI gadsimts ir atnesis daudz jaunu pārbaudījumu, problēmu, traģēdiju… Te mēs dzirdam, ka Tuvajos Austrumos tiek sagrauti pasaules nozīmes kultūras pieminekļi… Diemžēl daudziem mūsdienās kultūras mantojums ir vien tukša skaņa; visa vērtība, kas mums palikusi no senčiem (pieminekļi, mākslas darbi, arhitektūras šedevri) neizraisa ne īpašas emocijas, ne piederības sajūtu. Tāpēc reti kuru sāpināja ziņa par Bamijānas Budas statuju uzspridzināšanu Afganistānā, Palmiras kompleksu Sīrijā, seno šumeru pilsētu Irākā… Viss notiekošais šķiet kas tāls un nesvarīgs. Cilvēce zaudē pašu vērtīgāko, kas tai ir – senču kultūras mantojumu. Vēl Hemingvejs rakstīja: “Nejautā, kam skan zvans. Tas zvana arī par tevi!” Visi planētas iedzīvotāji ir saistīti neredzamām saitēm, kas kopumā veido lielu, sarežģītu, neizturīgu, bet visiem ļoti nepieciešamu tīklu, kuru mēs saucam par kultūru, lai gan ne vienmēr saprotam, par ko ir runa.
LasītŠodien dižā vijolnieka vārdu zina laikam vien eksperti un progresīvie mūziķi. Parastais klausītājs drīzāk atcerēsies Amati, Stradivari, Oistrahu… Taču tieši Viotti spēja pārvērst vijoli par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, atbrīvot to no ielu muzikantu atribūta reputācijas, no ciešas piesaistes baznīcas mūzikai. Pārsteidzošā kārtā tieši Viotti kļuva par franču un vācu vijoles spēles mūsdienu skolas “radītāju”. Bet viņa dzīve bija pilna negaidītu pavērsienu, kāpumu un kritumu…
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
