• Laiks, cilvēki un... vilšanās rūgtums

    Es neesmu pieradis ļauties izmisumam un gausties par dzīvi. Man bija lemts laimīgs žurnālista liktenis — vairāki simti sagatavotu rakstu, desmiti tūkstoši publicētu fotouzņēmumu. Plus visdārgākais — neaizmirstamas tikšanās ar brīnišķīgiem cilvēkiem un pastāvīga interese par to, kā klājas maniem kādreizējiem publikāciju varoņiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka negaidīti iestā-jusies krīze — tas ir uz ilgu laiku.

    Lasīt
  • Pasaulē labu cilvēku netrūkst

    Dzīve nekļūst vieglāka. Lai kaut kā ar mokām konsolidētu budžetu, mūsu valdības vīri pamanījās... palielināt izdevumus valsts pārvaldes aparātam, toties līdzekļi veselības aprūpei, izglītībai un sociālajām programmām bez žēlastības tiek apcirpti. Kas atliek mums? Izdzīvošanas recepte ir vienkārša: dzīvo, uzmanīgi skaties apkārt un pamani tos, kuriem vajadzīga tava palīdzība. Un atceries — labais atgriežas! Daudz, ļoti daudz vis- apkārt ir nelaimju un posta. Bezizeja, bezdarbs, trūkums, pagrimuši un aizmirsti cilvēki, smagas slimības un tuvo cilvēku zaudējums. Jo cietsirdīgāka ir vara, jo lielāka ir cilvēku līdzcietība un vairāk tiek ievērots Kristus bauslis “Mīli savu tuvāko...”

    Lasīt
  • Īsziņas

    Par mūža ieguldījumu Latvijas veselības aprūpes attīstībā Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir izteikusi atzinību Krāslavas slimnīcas vadītājam Aleksandram Jevtušokam un apbalvojusi ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Cilvēka laiks” (Tempus Hominis).

    Lasīt
  • Apsveicam

    Visu konfesiju kristiešus un draudžu garīgos vadītājus, visus lappuses “Ticības lietas” lasītājus Lieldienās — kristiešu vissvarīgākajos un gaišākajos svētkos.

    Lasīt
  • Mazliet no vēstures

    Lieldienas ir svarīgākie svētki kristīgajā pasaulē, jo ar augšāmcelšanos Pestītājs apliecināja savas mācības pareizību. Kristus augšāmcelšanās notika pavasarī, kad pēc aukstas un tumšas ziemas jaunai dzīvei mostas visa daba.

    Lasīt
  • Drīz svētki

    No “Varavīksnes” skolas trešās klases audzēkņu sacerējumiem Lieldienas ir svētki, kas man patīk. Šogad tos svinēsim 24. un 25. aprīlī. Nedēļu pirms Lieldienām mēs atzīmējam Pūpolsvētdienu. Cilvēki iet uz baznīcu ar pūpolu zariņiem, lai svētītu tos. Agrāk šo svētdienu dēvēja par Palmu, jo, sagaidot Jēzu Kristu Jeruzālemē, cilvēki turēja rokās palmu zarus un klāja Viņa priekšā savas drēbes. Bet mazie bērni skrēja un kliedza “Hosanna!” Evita Stefanoviča

    Lasīt
  • Mans gavēnis — manas Lieldienas

    Regīna, pensionāre (katoliete): — Gavēnis ticīgam cilvēkam ļoti vajadzīgs. Tas palīdz pašdisciplinēties, māca pārvarēt savas vājības, audzina gribasspēku, Dieva mīlestības dēļ liek atteikties no dažādām baudām. Šajā gavēnī arī man izdevās atteikties no kafijas lietošanas, no izklaidējošiem televīzijas raidījumiem. Trešdienās un piektdienās atturos no gaļas ēdieniem, arī citās dienās to lietoju minimāli. Vecumdienās gribētos vairāk miera, atpūtas, bet nesanāk, jāziedojas savu tuvāko labā, jāpalīdz meitas ģimenei mazbērnu aprūpē. Daru to Dieva godam. Svētdienās un svētkos obligāti piedalos Sv. Misē. Kad vien ir iespēja, ņemu dalību arī darbdienu Sv. Misēs, Rožukroņa, Krustaceļa un citās gavēņa laika lūgšanās. Ja tādu iespēju nav, cenšos lūgties kopā ar Latgales radio klausītājiem.

    Lasīt
  • Trīs Svētās Dienas un Lieldienas

    Krāslavas Romas katoļu baznīcā 21. aprīlis — Lielā Ceturtdiena. (Kunga Pēdējo vakariņu piemiņas diena) plkst. 18.00 — Sv. Mise 22. aprīlis — Lielā Piektdiena. (Kunga Ciešanu un Nāves piemiņas diena) plkst. 15.00 — Lielās Piektdienas dievkalpojums; plkst. 18.00 — Krustaceļš (pa pilsētas ielām);

    Lasīt