Regīna, pensionāre (katoliete):
— Gavēnis ticīgam cilvēkam ļoti vajadzīgs. Tas palīdz pašdisciplinēties, māca pārvarēt savas vājības, audzina gribasspēku, Dieva mīlestības dēļ liek atteikties no dažādām baudām. Šajā gavēnī arī man izdevās atteikties no kafijas lietošanas, no izklaidējošiem televīzijas raidījumiem. Trešdienās un piektdienās atturos no gaļas ēdieniem, arī citās dienās to lietoju minimāli.
Vecumdienās gribētos vairāk miera, atpūtas, bet nesanāk, jāziedojas savu tuvāko labā, jāpalīdz meitas ģimenei mazbērnu aprūpē. Daru to Dieva godam. Svētdienās un svētkos obligāti piedalos Sv. Misē. Kad vien ir iespēja, ņemu dalību arī darbdienu Sv. Misēs, Rožukroņa, Krustaceļa un citās gavēņa laika lūgšanās. Ja tādu iespēju nav, cenšos lūgties kopā ar Latgales radio klausītājiem.
Esmu mācījusi bērnus un rādījusi paraugu pati, ka pacietīgi jānes savs dzīves krusts, ciešanas jāizdzīvo kopā ar Jēzu Kristu. Arī šī gavēņa laikā man nācās izciest nepatiesu apsūdzību. Sāpēja ļoti, taču Jēzus Kristus dēļ, kurš, netaisnīgi notiesāts, labprātīgi devās Krusta nāvē arī par mani, pazemīgi pieņēmu šo apvainojumu.
Priekšā ir Lielās nedēļas trīs svētās dienas. Kā katru gadu centīšos piedalīties visos šo dienu dievkalpojumos, Vissvētākā Sakramenta nakts adorācijās Lielajā ceturtdienā un pie Kristus kapa Klusajā sestdienā, Krustaceļā pa pilsētas ielām Lielajā piektdienā.
No Rīgas atbrauks ciemos dēla ģimene, un Lieldienas svinēsim vistuvākie cilvēki kopā.
Raisa, sociālā darbiniece (pareizticīgā):
— Pareizticīgo Baznīcā attiecībā uz Lielo gavēni ir stingri noteikumi, kaut gan mūsu garīgais tēvs šogad pieļāva, ka atsevišķos gadījumos prasības drīkst samazināt. Pildīt stingrus noteikumus šogad man bija sarežģīti dažādu ģimenes un darba apstākļu dēļ. Pirmajās divās gavēņa dienās pilnībā atteikties no ēšanas neiznāca, bet kopumā pirmajā nedēļā gavēni ievēroju visstingrāk. Centīšos tāpat darīt arī pēdējā nedēļā pirms Lieldienām. Gaļas un piena produktus visā gavēņa laikā gan esmu izslēgusi no savas ēdienkartes.
Lielās noslogotības darbā dēļ šogad arī lūdzos nedaudz mazāk, tāpat dievnamu apmeklēju ne tik regulāri. Esmu jau pieņēmusi Grēksūdzes un Slimnieku sakramentu.
Pašreizējās dzīves grūtības, nemiers, steiga, dažādas problēmas traucē galvenajam — dvēseles sagatavošanai. Bet tā gribas, lai formālas lūgšanas vietā sanāktu īsti dvēseliska saruna ar Dievu. Tad noteikti atkāptos visi kārdinājumi, neapmierinātība, aizkaitinājumi un iestātos līdzsvars, harmonija, miers. Tad, kā kādreiz bērnībā, Lieldienas būtu prieka pārpilnības un gaviļu pilnas.
Juta, skolniece (katoliete):
— Gavēnis manā ģimenē ir laiks, kad mēs cenšamies viens pret otru izturēties ar mīlestību, kā to darīja Kristus. Gavēņa sākumā mēs katrs pieņēmām kādu lēmumu: kļūt pacietīgākiem pret apkārtējiem, saticīgākiem vai atteikties no dažādām izklaidēm.
Sestdienās parasti mēs mēdzām izcept kaut ko garšīgu, toties gavēņa laikā no tā atteicāmies. Cenšamies arī nepiedalīties skaļos, jautros pasākumos. Katru piektdienu pārdomājam par Kristus ciešanām Krustaceļā — mājās vai arī baznīcā. Naktī no Lielās ceturtdienas uz Lielo piektdienu, kā vienmēr, piedalīsimies Vissvētākā Sakramenta adorācijā. Nozīmīgi ir arī tas, ka Lielajā piektdienā mājās visu dienu uz galda atrodas krusts, kas atgādina par Kristus ciešanām un nāvi. Šīs dienas vakarā visi kopā piedalīsimies Krustaceļā pa Krāslavas ielām.
Lieldienas mūsu ģimenē vienmēr sākas ar Svēto Misi, kuras laikā mamma, māsa un es piedalāmies procesijā, bet brāļi piekalpo pie altāra.
Atbraukuši mājās, visi sēžamies pie tā saucamā “Lieldienu galda”, kur jau atrodas pasvētīts ēdiens: olas, sāls, maize. Pēc tā seko visādi gardumi. Pārējā dienas daļa paiet priecājoties un izklaidējoties.
Nadežda, pensionāre (vecticībniece)
Vecticībnieku baznīcā, manuprāt, noteikts visstingrākais gavēnis, visilgākie liturģiskie dievkalpojumi. Varbūt tāpēc dievnamā ir maz jauniešu. Vecākā paaudze vairāk pieradusi pie grūtībām, ir uzticīga senlaiku tradīcijām. Lai gan mums, daudziem veciem cilvēkiem, sliktas veselības dēļ tas nav tik viegli. Tādās situācijās mācītājs izrāda mums iecietību ēdiena ziņā.
Toties vecie cilvēki ar visu atbildību ievēro garīgo gavēni. Lielā Gavēņa laikā es cenšos vairāk vērsties pie Dieva. Kristus ciešanu, nāves un Augšāmcelšanās dienā noteiktas speciālas lūgšanas. Dievkalpojumu laikā es dziedu “pričetu”. Mūsu baznīcā ir kreisais un labais kliress. Mācītājam ir grūti, tāpēc ka pie mums ir maz dziedātāju. Taču draudzes locekļi nesūdzas.
Kristus Lieldienas vecticībnieki svin septiņas dienas. Baznīcā arī es kopā ar citiem uz mācītāja saucienu “Kristus aušāmcēlies!” priecīgi atbildēšu: “Patiešām augšāmcēlies!” Bet mājās šo pacilāto noskaņojumu diez vai izdosies saglabāt. Ir tik daudz problēmu, bēdu. Mans dēls bija spiests braukt peļņā uz Īriju, jau trīs gadus neesam tikušies. Vienatnē daudz nepapriecāsies.
Sergejs, uzņēmējs (katolis):
Baznīca prasa ievērot gan miesīgo, gan garīgo gavēni. Kas attiecas uz ēdienu, tad man apstākļi ne vienmēr ļauj stingri sekot ierobežojumiem, taču trešdienās un piektdienās es ievēroju gavēni. Šogad izdodas labi ieturēt gavēni garīgi. Pacentīšos to darīt līdz Lieldienām. Es vienmēr apmeklēju baznīcu svētdienās un svētku dienās. Lūgšanās pieminu bērnu ģimenes, darbu, to, ko dod man Dievs, pateicos Viņam par visu. Ticu, ka ar Dieva palīdzību sekmīgi tikšu galā ar visiem darbiem, kas gaida pavasarī (šogad tas ir novēlojies), kā arī visa gada laikā.
Lieldienas gatavojos sagaidīt līksmā noskaņojumā. Atbrauks bērni, mazbērni. No rīta aiziesim uz svinīgo dievkalpojumu un tikai tad sēdīsimies pie svētku galda. Vēlāk, ja laiks būs labs, aizbrauksim uz laukiem, pie dabas krūts.
Ņina, pensionāre (pareizticīgā):
Bijušais dievnama pārzinis tēvs Aleksandrs, gatavojot mūs Lielajam Gavēnim, parasti atgādināja: tam, kurš ievēro gavēni, Dievs piedod grēkus par visu gadu; tas, kurš prot gavēt, nepadosies panikai nedz zemestrīces, nedz plūdu gadījumā, nedz citos pārbaudījumos, jo visu spēs izturēt un pārvarēt.
Būdami vāji un nevarīgi, mēs grēkojam, tāpēc gavēņa ievērošanā šis tas izdodas, šis tas ne. Šajā laikā es regulāri apmeklēju baznīcu, taču nenosodu tos, kuri to nedara. Dievs man deva labu veselību, tāpēc varu ievērot gavēni, kā tas ir noteikts. Ja pirmajās divās dienās izdodas pilnībā atturēties no ēdiena, tad pārējais gavēnis vairs nav gavēnis. Svarīgi ir nepieļaut iecietību: arī gavēņa ēdienu nedrīkst pieēsties.
No sevis zinu, ka gavēnis ir derīgs veselībai. Bet ja to savieno ar stingru ticību, tad arī sirdī būs liela svētlaime. Man parasti visgrūtākās ir pēdējās septiņas dienas — Lielā nedēļa: izsīkst spēki, pacietība. Taču mūsu garīdznieki, mūki paši stingri ievēro gavēni un daudz lūdzas par mums. Ja mums, pateicoties kopējām lūgšanām, viss izdodas, tu jūti gandarījumu par sevi, arī sirds gavilē. Tad gaišā Kristus Augšāmcelšanās diena sagādā patiesu prieku.
Genovefa KALVIŠA
