Mazliet no vēstures

Lieldienas ir svarīgākie svētki kristīgajā pasaulē, jo ar augšāmcelšanos Pestītājs apliecināja savas mācības pareizību.
Kristus augšāmcelšanās notika pavasarī, kad pēc aukstas un tumšas ziemas jaunai dzīvei mostas visa daba.

Tanī laikā Izraēlā bija savs kalendārs, kurš bija sastādīts, vadoties pēc mēness fāzēm. Kristus ciešanas, krustā sišana un nāve iekrita tieši tanī laikā, kad izraēlieši svinēja savus svētkus — Passover. No mirušajiem Kristus cēlās Passover 17. dienā, kas bija svētdiena. Kopš tā laika apustuļi un pirmie kristieši sabata vietā sāka svinēt svētdienas un 14. dienu pēc Passover atzīmēja kā Pēdējo Vakariņu dienu, 15. dienu — kā Kristus nāves dienu, bet 17. dienu — kā Kristus Augšāmcelšanās dienu.
Tā tas turpinājās līdz 325. gadam. Taču pēc izraēļu kalendāra Passover svētki katru gadu iekrita dažādās dienās, tāpēc imperators Konstantīns un Aleksandrijas bīskaps 325. gadā Nīkajā sasauca koncilu un ar astronomu palīdzību izstrādāja noteikumus, ka Lieldienas turpmāk jāsvin pirmajā svētdienā pēc Nicana — pavasara pilnā mēness (mūsu saulgrieži). Tomēr Lieldienu svinēšanā vēl arvien nebija saskaņas.

1582. gadā pāvests Gregors XIII uzdeva astronomiem pārstrādāt Jūlija Cēzara ieviesto kalendāru, pēc kura dzīvoja arī izraēļi, jo tas bija palicis iepakaļ Saules gadam jau par desmit dienām. Lai gan vajadzību pēc jaunā kalendāra neviens neapstrīdēja, tomēr protestantiskajās zemēs (Anglijā kopā ar tās kolonijām, Amerikā), kur bija naidīgs noskaņojums pret pāvestu, to ilgi neieviesa. Pareizticīgie pie vecā stila kalendāra pieturas vēl mūsdienās, tāpēc starp Rietumu un Austrumu Baznīcu Lieldienu svētku svinībām visbiežāk ir 14 dienu starpība.

1752. gadā arī Anglijā un ASV beidzot tika pieņemts Gregora XIII kalendārs. Lielākā daļa kristiešu to lieto arī šodien.
Daudzās Eiropas zemēs Kristus augšāmcelšanās dienas nosaukums ir cēlies no izraēliešu vārda PESAH — Lieldienu jērs. Tādējādi itāļiem Lieldienas ir PASQUA, spāņiem — POSCUA, frančiem — PASQUES, norvēģiem — PĀSKE, krieviem — PASHA, poļiem — WIELKANOC (lielā diena), lietuviešiem — VELYKOS. Angļi un viņu koloniju iedzīvotāji, arī amerikāņi šo svētku nosaukumu ir darinājuši no pavasara saules dievietes Esteres vārda — EASTER. Vāciešiem Lieldienas ir OSTERN.

Sagatavoja Genovefa KALVIŠA