• Baznīcas ziņas

    7. februārī Aglonas bazilikā notika pirmie konsekrēto jeb iesvētīto personu svētki. Šie kristieši Dieva un Baznīcas priekšā ir salikuši šķīstības, paklausības un nabadzības svētsolījumu. Svētkos piedalījās Euharistiskā Jēzus, Nabadzīgā Bērna Jēzus, Palīdzētāju dvēselēm šķīstītavā kongregācijas māsas, mariāņu, kapucīnu un dominikāņu tēvi un dažu citu kopienu locekļi. Notika Vissvētākā Sakramenta adorācija un Sv. Mise, ko vadīja Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci un Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Savukārt 12. februārī Aglonā pulcējās Vs. Sakramenta ado-ranti no Latgales un citām Latvijas draudzēm.

    Lasīt
  • “Rūgtās Asaras”

    Daudzu ticīgo dievbijība un reliģiozitāte pilnveidojās, pateicoties Kristus ciešanu apcerei. 18. gs. radās dievkalpojums, ņemot par paraugu Jēzus un Viņa Mātes Marijas ciešanas. Šis dievkalpojums “Rūgtās Asaras” gavēņa laikā notiek arī mūsu baznīcās. Tas pirmoreiz parādījās Polijā 1707. gadā un līdz šim ir ļoti iecienīts.

    Lasīt
  • Iepriekškonsekrēto Upurdāvanu Liturģija

    Pareizticīgo Baznīcā Lielā gavēņa laikā pirmdienās, otrdienās un ceturtdienās Liturģija nav paredzēta. Trešdienās un piektdienās notiek Iepriekš-konsekrēto Upurdāvanu Liturģija. Tajā netiek veikta konsekrācija, bet ticīgie komūnijā pieņem svētdienas Liturģijā konsekrēto hostiju. Šāda dievkalpojumu kārtība vēlreiz uzsver, ka kaut gan Lielais gavēnis ir skumju un grēku nožēlas laiks, tomēr mums nav liegta Kristus sakramentu žēlastība.

    Lasīt
  • Pelnu nozīme

    Lielais gavēnis katoļu un evaņģēliski luteriskajā Baznīcā sākas ar Pelnu trešdienu. Šīs dienas būtību simboliski parāda tas, ka tā atrodas starp tā saukto “trekno otrdienu” jeb Aizgavēni un parasto gavēņa laika ceturtdienu. Šī diena ir īpaša ar to, ka nepārprotami parāda milzīgo kontrastu starp to, kurp mēs parasti dodamies meklēt laimi, un to, kur to patiešām varam atrast. Pelnu kaisīšanas rits katoļu liturģijā, kad uz ticīgo galvas tiek kaisīti pelni, ir aicinājums mainīt savu dzīvi: “Atgriezieties un ticiet Evaņģēlijam!”, saka priesteris. Savukārt otrā liturģiskā formula uzsver cilvēka dzīves īslaicīgumu: “Atceries, ka esi puteklis un par putekli pārvērtīsies!”

    Lasīt
  • Krustaceļš

    Lielais gavēnis paver mums plašas iespējas tuvāk iepazīt mūsu Pestītāju. Pēc Svētās Mises labākais Kristus ciešanu pielūgsmes veids ir Krustaceļš. Pāvests Benedikts XIV saka, ka Krustaceļš ir sekmīgs grēcinieku atgriešanas un vienaldzīgo paskubināšanas līdzeklis, bet dievbijīgiem palīdz kļūt svētiem.

    Lasīt
  • Īsziņas

    Valsts Heraldikas komisija izskatīja Dagdas novada pašvaldības iesniegto novada ģerboņa skici un atbalstīja tās tālāku sagatavošanu atbilstoši heraldikas noteikumiem. Dagdas novada ģerbonis tiks veidots, par pamatu ņemot Dagdas pilsētas ģerboni, tas būs papildināts ar zilas krāsas pavedienapmali, kas simbolizēs novada bagātību — ezerus. Turpinās praktiski tehniskais darbs ģerboņa grāmatas sagatavošanai. * * *

    Lasīt
  • Latvija — Anglija — Latvija

    Kopš šī gada 12. janvāra Šķeltovas tautas namā ir jauna direktore - Astrīda Leikuma, kura turpinās iestādes ilggadējās vadītājas Ļenas Afanasjevas iestrādnes un mēģinās ieviest savus jauninājumus.

    Lasīt
  • Jaunrades maģija

    Es visu laiku pateicos Dievam par lielo laimi dzīvot visskaistākajā vietā Latgalē, labu un talantīgu cilvēku pilsētā. Pamēģināsim noskaidrot, kā radušies viņi, šie jaunie talanti: Krāslava gluži kā magnēts pievelk radošas personības. Domāju, ka izcilā mākslinieka Andreja Gorgoca parādīšanās mūsu pusē saistīta ar novada dabas krāšņumu. Pat no pirmā acu skatiena saprotams — iemīlējies ainavā. Savā mūžā, kas aizritējis ātri, no Krāslavas viesiem es pietiekami esmu dzirdējis komplimentu par šalcošo Daugavu, tās kreisā krasta silu un vecās pilsētas neatkārtojamiem stūrīšiem. Lūk, kāpēc grūtajos krīzes laikos mūsu rudens plenēri turpina pulcināt māksliniekus no visas Latvijas.

    Lasīt
  • Dabaszinātņu apguve kļuvusi ērtāka un kvalitatīvāka

    Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta ietvaros Aglonas vidusskolā nodrošināta atbilstoša materiālā bāze kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei. Līdz 2010. gada 31.decembrim Ąg- lonas vidusskolā tika īstenots Eiropas reģionālās attīstības fonda programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” projekts “Kva- litatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana Aglonas vidusskolā”.

    Lasīt