7. februārī Aglonas bazilikā notika pirmie konsekrēto jeb iesvētīto personu svētki. Šie kristieši Dieva un Baznīcas priekšā ir salikuši šķīstības, paklausības un nabadzības svētsolījumu. Svētkos piedalījās Euharistiskā Jēzus, Nabadzīgā Bērna Jēzus, Palīdzētāju dvēselēm šķīstītavā kongregācijas māsas, mariāņu, kapucīnu un dominikāņu tēvi un dažu citu kopienu locekļi. Notika Vissvētākā Sakramenta adorācija un Sv. Mise, ko vadīja Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci un Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Savukārt 12. februārī Aglonā pulcējās Vs. Sakramenta ado-ranti no Latgales un citām Latvijas draudzēm.
Daudzi no viņiem regulāri, jau četrpadsmit gadus, vai nu dienā, vai naktī dodas uz šo starptautisko svētvietu, lai nepārtrauktajā adorācijā pielūgtu Euharistisko Jēzu. Šo upurgatavo cilvēku nodomā tika celebrēta Sv. Mise.
* * *
Janvārī daugavpiliešiem bija dota iespēja iepazīties ar Latvijas pareizticīgo Baznīcas metropolīta Aleksandra dzīvi. Vairāku garīga satura dokumentālo filmu (“Kapela Daugavpilī”, “Mūžības izjūta”, “Pleskavas garīgā misija” u.c.) autori dzīvesbiedri Ņina un Valentīns Margeviči demonstrēja savu jauno filmu “Metropolīts Aleksandrs”. Jāpiebilst, ka filmas varonis ir dzimis Grāveru pagastā.
* * *
Vispasaules Slimnieku dienā Dagdas Romas katoļu baznīca, tāpat kā katra mēneša 11. datumā, bija dievlūdzēju pilna. Dziedināšanas dievkalpojumus Dagdā iecienījuši ne vien pašmāju, bet arī Andrupenes, Bukmuižas, Asūnes un citu tuvāko draudžu ticīgie. Pēc Rožukroņa lūgšanas dekāns Pāvels Odiņš ministrantu pavadībā svinīgā gājienā ienesa lielo sveci, kura pie lielā altāra dega visu dievkalpojuma laiku. Pēc Sv. Mises uzstādītā Vs. Sakramenta priekšā visi kopā lūdzās par dvēseles un miesas veselību. Pēc svētības ar Vs. Sakramentu, dievkalpojuma vadītājs kopā ar ticīgo tautu devās pie Lurdas Dievmātes altāra ar daudzajām ticīgo iedegtajām svecītēm, kur svētīja slimniekus, uzliekot rokas, kā arī medikamentus, ūdeni un maizi.
Kunga pasludināšana
Šogad visu tradicionālo konfesiju kristieši — katoļi, pareizticīgie, vecticībnieki, luterāņi — Lieldienas svinēs vienlaicīgi — 24. aprīlī. Gavēņa laikā šo Baznīcu lielākie svētki ir Kunga pasludināšana (Rietumu Baznīcā — 25. martā, Austrumu Baznīcā — 7. aprīlī).
Pasludināšana — tā ir Labās vēsts diena, prieka svētki. Ir prieks par to, ka pasaulē kādreiz dzīvoja dziļi ticīga Jaunava, kura bija līdz galam atvērta Dieva gaismai, Dieva mīlestībai, Dieva nodomam, Dieva gribai. Jau kopš seniem laikiem tauta gaidīja Pestītāju, par kuru sludināja mesiāniskie pravietojumi. Marija ieticēja tam apsolītajam priekam, ko Dievs bija sagatavojis viņai un visiem cilvēkiem.
Pasludināšanas diena ir tieši saistīta ar Jēzus ieņemšanu. Šie svētki ar savu priecīgo jaunas dzīvības gaidīšanas noskaņu gavēņa laikā ienes prieku, vienlaikus parādot dziļo saikni, kas vieno Iemiesošanās un Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpumus. Kristus pasludināšanas svētkos lūgsim, lai Marijas sacītais “jā”, kā arī Viņas dzīves piemērs mūs nostiprina ticībā un paļāvībā uz Dievu.
