• Vēsturiskā ekspedīcija Nartišu ciemā noslēdzās veiksmīgi

    Skaistā rudens pēcpusdienā, kad pār koku galotnēm laidās piektdienas rāmums un visi steidzās baudīt pelnītās brīvdienas, Dagdas novadpētniecības muzeja vadītājs un biedrības “PATRIA” priekšsēdētājs Aivars Arnicāns kopā ar laikrakstu “Ezerzeme” un biedrību aglona.net devās vēsturiskā ekspedīcijā “Konstantinovas muižas vēja rādītāja masta noņemšana”.

    Lasīt
  • Uz iedvesmas viļņa

    Daiļrades pasaule Šī raksta sižetu man ieteica zelta rudens... Skaistā oktobra dienā, ko rotā bērzu zelts, mājās nenosēdināsi. Visur ir redzamas skaistas ainavas, viena gleznaināka par otru - grāfu parkā, Daugavas lokos, silā aiz upes, neskaitāmo ezeru krastos.

    Lasīt
  • 13. Baltijas valstu lauku sieviešu konference

    2015. gada 16.-17. oktobrī Rēzeknē norisinājās 13. Baltijas valstu lauku sieviešu konference “Tradicionālā produkta izmantošana sieviešu uzņēmējdarbībā” Igaunijas, Lietuvas un Latvijas lauku sieviešu delegācijas tika sagaidītas Austrumlatgales radošo pakalpojumu centrā “Zeimuļs”. Konferenci atklāja Saeimas deputāts, ģenerālis Juris Vectirāns. Pateicies par uzaicinājumu Vinetai Geršebekai, Latvijas lauku sieviešu apvienības vadītājai, deputāts novēlēja sieviešu organizācijām darboties tikpat raženi arī turpmāk, apsveica visas klātesošās sievietes ar Pasaules lauku sieviešu dienu, secinot, ka igauņi atkal mūs ir apsteiguši – Igaunijā šī diena jau ir atzīta par atzīmējamo dienu. Juris Vectirāns solīja virzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumu par Pasaules lauku sieviešu dienas, ko daudzās pasaules valstīs jau atzīmē 15. oktobrī, iekļaušanu starp atzīmējamām dienām arī Latvijā.

    Lasīt
  • Cīņa par izglītību turpinās

    Valdība likvidē mazās skolas. Pedagogi un pašvaldības ir pret to. Jau ar nākamo mācību gadu stāsies spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi par vidusskolām. Saskaņā ar jauno kārtību republikas nozīmes pilsētās 10. klasi varēs nokomplektēt tikai tad, ja tajā būs vismaz 22 skolēni, bet visā vidusskolā, t.i., no 10. līdz 12. klasei, vismaz 58 skolēni.

    Lasīt
  • Mācību gada sākums Krāslavas Valsts ģimnāzijā

    Rudens lieliem, nopietniem, zemes spēka pielijušiem soļiem lēnām dodas uz Ziemas pusi, iekrāsojot savus soļus raibos kļavlapu toņos. Kā noslēpumains vīraks līdzi aizvijas ābolu smarža. Tas viss liek mazliet apstāties rudens darbu steigā, atvilkt elpu un padomāt – kas ir paveikts, kas ir izdevies un kam vēl jākrāj spēki? Jaunais mācību gads Krās- lavas Valsts ģimnāzijā ir sācies ļoti aktīvi. Neļaujoties ilgām un nopietnām pārdomām, mēs, ģimnāzisti, strauji “raujam” uz priekšu paveicamos un reizēm šķiet - nepaveicamos darbus.

    Lasīt
  • Rudens ekskursija: Kauņa un Pažaisles klosteris

    Rudenī Varavīksnes vidusskolas skolotāju kolektīvs jau tradicionāli dodas ekskursijā. Šogad arodbiedrība un administrācija organizēja pedagogiem braucienu uz Kauņu un Pažaisles klosteri. 10. oktobrī autobuss ar ekskursantiem un pavadošo gidu devās uz kaimiņvalsti, lai iegūtu jaunus iespaidus. Pirmā pietura bija Pažaisles klosterī, kas atrodas 12 kilometru attālumā no Kauņas. Ne visi tūristi, kas atbrauc uz “vislietuviskāko Lietuvas pilsētu”, zina, ka galvenais valsts (un arī Eiropas ziemeļaustrumu) arhitektoniskais dārgums atrodas tieši šeit. Protams, vēl ir jāņem vērā aizraujošie notikumi, kas norisinājušies klosterī dažādos sarežģītos vēstures posmos...

    Lasīt
  • Mans skolotājs

    Mana skolotāja ir kā gudra pūce. Ja nebūtu manas skolotājas, mēs nezinātu, kā pareizi runāt un glīti rakstīt. Viņa dažreiz ir stingra. Bet kā viņa iemācītu mums kaut ko, ja nebūtu stingra. Skolotāja man māca visus piecus gadus latviešu valodu.

    Lasīt
  • Futbols Krāslavā

    Sports 13. oktobrī jaunākie futbolisti no Krāslavas Varavīksnes vidusskolas, Krāslavas un Indras pamatskolām tikās, lai noskaidrotu labāko skolas komandu futbolā starp 2002.-2003. gadā dzimušajiem zēniem.

    Lasīt
  • Jauns skatiens uz novecošanos. Nobeigums

    Par iedzīvotāju novecošanos bez liekām emocijām Iedzīvotāju novecošanās process liek Eiropas valstu sabiedrības pārstāvjiem meklēt dažādus adaptācijas veidus, lai pielāgotos jaunajai demogrāfiskajai situācijai. Ja iedzīvotāji vēl diezgan ilgi, apmēram līdz 65-70 gadiem, saglabā darbaspējas, rūpējas par savu zināšanu atjaunošanu un atbildīgi izturas pret veselības saglabāšanu, tad iedzīvotāju novecošanās negatīvās sekas visās dzīves sfērās, iespējams, nebūs tik dramatiskas. Taču kā panākt, lai lielākā daļa cilvēku tieši tā uztvertu savas dzīves noslēdzošo periodu? Jo tajās valstīs, kur vēl nesen bija izplatīts priekšstats par to, ka pensiju “dod valsts”, atšķirībā no rietumu cilvēkiem, kas zina, ka tā ir viņu darba algas daļa, kas ir sakrāta pensijas fondā, būs ļoti grūti pārvarēt dažādus stereotipus.

    Lasīt