• 1814. gadā - tika veikta pasaulē pirmā plastiskā operācija

    Ir iemesls! Plastiskā ķirurģija jau sen ir kļuvusi par vienu no prozaiskākajām medicīnas nozarēm. Ir neskaitāmi daudz dažādu klīniku, kurās var ne tikai koriģēt savu ārējo izskatu, bet arī kļūt jaunākam par 20 gadiem, likvidēt grumbas, uzlabot zoda formu un veikt visdažādākās atjaunojošās procedūras. Klienti, īpaši klientes, ir gatavi maksāt lielas naudas summas, lai saglabātu ilūziju par jaunības un skaistuma turpināšanos. Ir jāsaka, ka šī medicīnas nozare nemaz nav mūsdienīga ķirurģijas joma. Viss sākās ar degunu atjaunošanu, kuri tika zaudēti karalaukos. Un tas notika senajos laikos - 600 gadus pirms mūsu ēras Indijā...

    Lasīt
  • Prieks – skaistumā

    Aicinājums apmeklēt izstādi Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā nepalika bez ievērības. Pagājušajā ceturtdienā, norādītajā laikā, lasītavā sapulcējās visi interesenti: izšūšana ir viens no izplatītākajiem radošās darbības veidiem. Un, ja godīgi, tad es iedomājos, ka autore ir sieviete gados. Kļūdījos - izrādījās, ka Mārīte Labinceva ir plaukstoša dāma. Kas arī izskaidroja darbu tematikas daudzveidību: gan vietējai mentalitātei tradicionāli, gan ļoti eksotiski sižeti. Kopumā ekspozīcija, kas sastāv no astoņpadsmit gleznām, kas izšūtias krustdūrienu tehnikā, ne tikai priecē acis, bet arī izraisa patīkamu izbrīnu.

    Lasīt
  • Kā vērtē briestošo jauno reģionālo reformu Aglonas, Dagdas un Krāslavas novadu mēri

    Pavisam nesen, jūnija beigās, kad Dagdas ielās pulcējās vairāk nekā 900 seniori no dažādām novadu pašvaldībām uz Senioru deju un dziesmu festivālu, tika jautāts, ko senjori domā par valstī plānoto jauno reģionālo reformu. Tā kā senjori pārstāvēja dažādus novadus, domas šajā jautājumā dalījās. Vārkavas novada seniori šo ziņu uztvēra ar prieku, jo ir izjutuši, ka mazā novadā izdzīvot kļūst arvien grūtāk, jo nav iespējams pretendēt uz ES “lielajām naudām”, tāpēc ar katru gadu kļūst smagāk nodrošināt pašvaldības funkcijas, sevišķi infrastruktūras uzlabošanas jomā.

    Lasīt
  • „Rudens slimību saasināšanās”

    Situācija pasaulē mainās ļoti strauji, un informatīvo karu laukos arvien skaidrāk iezīmējas patiesa aina: kas ir kas. Nevis politiskā izrādīšanās, bet plānveidīga, taktiska darbība – cīņa pret “Islāma valsts” kaujiniekiem Sīrijā uzskatāmi demonstrē, kas īstenībā tēlo no sevis cīnītājus ar terorismu un kam tikai dažu dienu laikā izdevās ievērojami mainīt situāciju un virzīt to atbilstoši veselā saprāta principiem. Sakarā ar to ir ļoti interesants Jāņa Jurkāna, pirmā LR ārlietu ministra, kas atjaunoja mūsu valsts neatkarību, izteiciens par to, ka pašlaik Amerika nostājās greizsirdīgas jaunkundzes pozā, tāpēc ka Krievijai ir bāzes cīņai pret teroristiem un ka tās akcija Sīrijā norisinās veiksmīgi.

    Lasīt
  • Atkārto!

    Droši vien daudzi mūsu lasītāji savu televizoru ekrānos kaut reizi vēroja slaveno šovu “Atkārto!”. Taču diez vai kaut kam izdevās apmeklēt šī raidījuma filmēšanu.

    Lasīt
  • Kad mamma ir skolotāja

    Mans skolotājs Apkārt skolai, kas atrodas starp Krāslavu un Aglonu, viegli šūpojas kastaņu koku zari, aiz tiem paslēpusies mana skola. Mana skola ir maziņa pēc skolēnu skaita, bet tā ir mana valsts. Skola ir mīļa un stingra, gudra un zinoša, domājoša un starojoša kā cilvēks. Tā ir dažāda, tāda kā mēs, skolēni. Skolā es mācos vislielākās un vismazākās lietas, piedzīvoju gan prieku, gan vilšanos.

    Lasīt
  • 1677. gadā – Polijas karaļa Staņislava Leščinska dzimšanas diena

    Ir iemesls! Polijas karaļiem nebija tiesību atstāt troni mantojumā. Ik reizi, kad poļu monarhs mira, sapulcējās Seims, kurā piedalījās visi karalistes muižnieki – līdz pat simts tūkstošiem dalībnieku. Nu gan bija trokšņainas sēdes... Tiesības kļūt par karali bija ikvienam seima dalībniekam, taču parasti ievēlēja ārvalstu prinčus vai poļu bagātāko un dižciltīgāko ģimeņu pārstāvjus. Un visinteresantākais ir tas fakts, ka šajā “duļķainajā ūdenī” ķēra “zivis” arī tādi cilvēki, kas vispār nebija saistīti ar Poliju. Seima lēmumu ietekmēja dažādi monarhi. Tika provocēti nemieri, ievesti karapulki. Kas tik nebija noticis Polijas vēsturē. Staņislavs Leščinskis kļuva par karali divas reizes, bija Francijas karaļa znots un Lotaringijas hercogs. Neordinārs cilvēks, kas nodzīvoja garu un interesantu dzīvi (89 gadus), bet viņa nāve bija nejauša un pat kurioza... Ja nebūtu šīs nejaušības, karalis varētu nodzīvot līdz simts gadiem...

    Lasīt