Pavisam nesen, jūnija beigās, kad Dagdas ielās pulcējās vairāk nekā 900 seniori no dažādām novadu pašvaldībām uz Senioru deju un dziesmu festivālu, tika jautāts, ko senjori domā par valstī plānoto jauno reģionālo reformu. Tā kā senjori pārstāvēja dažādus novadus, domas šajā jautājumā dalījās. Vārkavas novada seniori šo ziņu uztvēra ar prieku, jo ir izjutuši, ka mazā novadā izdzīvot kļūst arvien grūtāk, jo nav iespējams pretendēt uz ES “lielajām naudām”, tāpēc ar katru gadu kļūst smagāk nodrošināt pašvaldības funkcijas, sevišķi infrastruktūras uzlabošanas jomā.
Seniori no Rēzeknes novada ziņu uztvēra ļoti mierīgi. Rēzeknes novads ir viens no Latvijas lielākajiem novadiem. No bijušā rajona teritorijas 2009. gada reformas laikā tika atdalīti tikai Viļāni, tāpēc seniori domā, ka jaunā reforma būtiskas izmaiņas neieviesīs un novads tikpat rāmi turpinās savu attīstību. Dagdas novada seniori solīja cīnīties par sava novada saglabāšanu, jo tikai nesen ir adaptējušies jaunā novada robežās un beidzot pieņēmuši savu jauno novada identitāti.
Kamēr seniori izteica savus viedokļus laikrakstam “Ezerzeme”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tika diskutēti un apspriesti jaunās reformas scenāriji, kuru rezultātā ir tapušas plānoto jauno novadu karšu robežas, par kurām tagad tiek diskutēts jau atklāti.
Iepriekšējās reformas rezultātā lielie rajoni dalījās, jo tādā vaidā cerēja mazākiem reģioniem piesaistīt lielāku finansējumu, kā to paredzēja reforma. Jaunās reformas mērķis arī ir līdzīgs - līdzekļu piesaiste, taču tagad, apvienojot teritorijas lielākos veidojumos.
Kas tad Latvijā mainījies šo gadu laikā, ka atkal jādomā par valsts teritoriālo struktūru?
Atbilde ir ļoti vienkārša – sarucis iedzīvotāju skaits un pašvaldību uzturēšanas izmaksas kļūst arvien dārgākas.
Elizabete Viļuma
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 80 (20.10.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
