Es skaidri atceros, kā es iepazinos ar burvīgo Brigitu pirms apmēram divdesmit gadiem. Meitene ar ģitāru, brīnišķīga balss, pastāvīgs publikas atzinums. Gāja gadi, un man bija prieks uzņemt iespaidīgus kadrus ar dziedošo dīvu uz pilsētu un lauku skatuvēm. Un, kad pagājušajā vasarā svētkos pils kompleksā pie mobilās tējnīcas es satiku Madelānu ģimeni pilnā sastāvā, sāku uzprasīties ciemos. Atradums žurnālistam: uzņēmīga muzikāla ģimene, īpaši tāpēc, ka tajā gadatirgus dienā brāļu Riharda un Jāņa dziesmas ģitāras pavadījumā kļuva par lielā pasākuma rotu.
Vienojāmies, ka tiksimies viensētā rudenī, tikai covids nedomāja atkāpties. Un pēkšņi zvans no Brigitas: “Atceros solījumu, aicinu ciemos uz Masļeņicas pankūkām. Būs neparasti, interesanti, garšīgi un noteikti jautri. Jūs nenožēlosiet!" Ticēju un neticēju... Pusaizmirstā nostūrī Škeltovas pagasta malā, starp izmirstošām viensētām, ar grūtībām atradām Jaudzemus. Palīdzēja svaigi iebrauktās sliedes, bet pie senās ēkas - ducis mašīnu. Plašais pagalms svētku noformējumā, lielā laukuma centrā starp māju un pirti, salmu lelle Masļeņica ar sagatavotu malkas kaudzi. Visvairāk mani pārsteidza īsta lauku skatuve uz terases un bērnu pārpilnība. Braukšana ar ragaviņām no kaimiņu kalna, tīrasiņu suņuki rotaļājas bez pavadām ...
[..]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.9
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
