Dvīņi jubileju sagaidīja pilnīgā klusumā un tumsā

img

30. jūnija rīta Sv. Mise Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcā bija kupli apmeklēta, kā jau parasti sv. moceklim Donatam veltītajās svinību dienās. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vienlaikus šogad tika atzīmēta baznīcas 250. gadskārta. Lielākā daļa klātesošo tomēr neapjauta, cik lielu dāvanu ar savu piedalīšanos Sv. Misē pasniedza 60-gadīgajiem Romualdai un Leonam, kuru nodomā tika svinēts šis dievkalpojums.

Tuvākie paziņas un draudzes locekļi, kurus pirms Sv. Mises uzrunāju un lūdzu palūgties par maniem kurlmēmajiem un aklajiem māsīcu un brālēnu, neslēpa patiesu neizpratni: kā iespējams dzīvot, vienlaikus neko nedzirdot un neredzot. Atbildēju, ka to zina vienīgi Dievs.
Patiešām, vienīgi Dievs zina, kāpēc manai tantei Helēnai un onkulim Jāzepam pasaulē bija nākuši divi kurlmēmi bērni. Arī medicīna to nespēja ne izskaidrot, ne palīdzēt. Skarbā patiesība atklājās vēl līdz dvīņu gada vecumam. Palīdzība tika meklēta pie daudziem ārstiem. Arī Kijevā, kur skaidri un gaiši tika pateikts: kurlmēmums nav ārstējams. 
Ar sāpošu sirdi četru gadu vecumā Romualda un Leons tika aizvesti uz Rēzeknes speciālo bērnudārzu, pēc tam viņi tur mācījās logopēdiskajā internātskolā, kur apguva zīmju valodu.



Genovefa Kalviša



Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 62 (15.08.2017.)