Krāslaviešu Andrejevu dzīves modelis

Kompozīcijas centrā ir Jānis, ozollapu vainags, meitene ar krūzi rokās un blakus meitene, kas spēlē flautu. Kopš tā laika daudz ūdens aiztecējis. Pazibēja doma: būtu labi atrast to fleitisti un pasniegt viņai negaidītu dāvanu.

Pavisam nesen patīkamā kompānijā pie svētku galda ievēroju laulātu pāri. Jau sen gatavojos rakstīt par izcilo sportistu Oļegu Andrejevu, un pats liktenis dod iespēju. Arī viņa dzīvesbiedre, burvīgā Ilona, pēkšņi vērsās pie manis: “Vai atceraties, kā mēs ar Jāni Grecki pozējām jums Daugavas krastā? Tas Līgo dienu sižets tiek glabāts mūsu ģimenes arhīvā.”

Apsolījis Oļegam un Ilonai uzdāvināt ne tikai fotogrāfiju, bet arī žurnālu, mēs uzreiz vienojāmies par nākamo tikšanās reizi. Norunātajā dienā un laikā titulētais slēpotājs un triatlonists, kura vārds ir ierakstīts Latvijas sporta vēsturē, atbrauca uz redakciju ar ģimenes auto “CHRYSLER”. Viss kā vienojāmies - flešatmiņā digitālas fotogrāfijas no ģimenes albuma. Sarunu sākām no pagātnes.

Vēl mācīdamies “Varavīksnes” vidusskolā, Oļegs aizrāvās ar sportu, kad liktenis viņu saveda kopā ar talantīgo treneri Ivanu Afanasjevu. Tad sākās straujš Krāslavas slēpotāja sportiskais pacēlums. Trīskārtējs Latvijas čempions 50 km distancē, Eiropas čempionātu, Ziemas olimpisko spēļu 2006 Itālijā dalībnieks... Pirms gada Oļegs Andrejevs ieguva astoto vietu Skandināvijas kausa izcīņā Zviedrijā. Tālāk liktenis jau titulēto krāslavieti saveda kopā ar citu talantīgu treneri Anatoliju Levšu, kurš, starp citu, bija Krāslavas trenera Valentīna Zlidņa audzēknis. Nupat Anatolijs apmeklēja savu dzimto pilsētu un piedalījās mākslinieka Valentīna Zlidņa piemiņas istabas atklāšanā. Lūk, tāda lieliska izcilu sporta skolotāju plejāde - Valentīns Zlidnis, Ivans Afanasjevs, Anatolijs Levša.

Būdams Daugavpils Universitātes students, trenera Levšas ietekmē mana raksta varonis nomainīja slēpes uz vasaras olimpisko sporta veidu. Triatlons - tā ir peldēšana, riteņbraukšana, skriešana, un šajā disciplīnā Oļegs Andrejevs arī guva panākumus republikas mērogā, uzvarēdams Latvijas čempionātos. Gatavojās arī Ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos, bet treniņu laikā velosipēdu trasē guva traumu. Neskatoties uz to, arī šodien nevar iedomāties savu dzīvi bez sporta. Pašreizējo periodu dēvē par restartēšanas laiku un pēc pāris gadiem jau plāno turpināt aizraušanos ar triatlonu 40+ vecuma grupā. Oļegs sirsnīgi atzīstas: “Sports - tas ir uz mūžu.”

Ar jauno Ilonu Oļegs iepazinās diskotēkā Krāslavā. Septiņus gadus draudzējās, bet pirms divpadsmit gadiem laukos nosvinēja jautras kāzas, kurām līgavainis pats bija nopelnījis naudu. Bija tāds neaizmirstams laiks, kad Latvijas Nacionālās komandas sportistiem labi maksāja.

Jauna ģimene - jauns atbildības līmenis, plāni, kas ne vienmēr sakrīt ar iespējām. Dzīvokļa iegādei Daugavpilī Oļegs nopelnīja naudu Anglijā, strādādams lauksaimniecībā. Pēc tam jaunlaulātie sāka sapņot par savu māju, un, lai piepildītu šo vēlmi, Oļegs devās darbā uz Norvēģiju. Ziemas un vasaras sezonā viņš strādāja modernos uzņēmumos - pārstrādē, iepakošanā, loģistikā. Īsts vīrieša darbs, par kuru pienācīgi maksāja. Tur viņš apvienoja maiņu darbu ne tikai ar sporta treniņiem, bet arī ar jūras zveju. Kopā ar draugiem brīvajā laikā makšķerēja paltusu, mencu, jūras asari. Sākumā viņš lepojās ar piecdesmit kilogramu liela paltusa noķeršanu, bet pagājušajā gadā viņam paveicās pārspēt savu personīgo rekordu vēl par 22 kilogramiem. Divas stundas ilga cīniņš ar milzi, kurš dzīvoja simt metru dziļumā.

Uzpircēji par tik izcilu trofeju netirgojās ar Latvijas trijotni, samaksājot 300 eiro. Atgriežoties mājās, mūsu tautieši vienmēr atved garšīgākās skandināvu zivis, kuras viņi prasmīgi sacep un kūpina. Četru vai piecu gadu sezonas darbu laikā Oļegs nopelnīja naudu, lai nopirktu māju - gandrīz pašā Daugavpils centrā. Desmit āri zemes, bet māju līdz mūsdienīgam līmenim ģimene saveda kārtībā pašu rokām. Viss tāpat kā citiem: meita Nastja sāks mācības poļu skolas 2. klasē, Kirilam trīs gadiņi. Ģimenes galva - bakalaurs - sporta skolotājs, Ilona, maģistrs, nodaļas vadītāja Olimpiskajā centrā. Rūpējoties par meitas veselību, vecāki laiku pa laikam veic ārstnieciskus braucienus uz Krimas delfināriju.

Laimīga ģimene, kas pati sasniedza zemes labumus. Agrāk bija vēlme riskēt un kalt savu laimi kādā no pārtikušajām Eiropas valstīm, bet rezultātā virsroku guva veselais saprāts. Oļegs nonāca pie sava dzīves modeļa - “tur - darbs, šeit mājas, tuvi cilvēki”. Un sports, kas pavēra ceļu uz panākumiem, slavu. Piecus gadus Andrejevs savā vecuma grupā izcīnīja kausus maija skrējienos Krāslavā. Dzīve vienmēr sniedz izvēli, un nav izslēgts, ka Oļegs nākotnē izvēlēsies sporta trenera karjeru. To redakcijas viesis teica, saņemot dāvanā izstādes fotogrāfiju, kas gaidīja īpašniekus tieši divus gadu desmitus.

Aleksejs GONČAROVS