Es pārkāpju parastas “līvānietes” viesistabas slieksni un pēkšņi jūtos kā unikāla mājas muzeja apmeklētājs. Sienas mirdz ar zeltu, sudrabu ... Simtiem medaļu, desmitiem kausu, ieskaitot lielāko (attēlā) - jubilejas dāvana trenerim no pateicīgajiem audzēkņiem.
Nedaudz vēlāk Feoktists Pušņakovs klusi teiks: “Visa mana dzīve - skola, sports un sacensību azarts.” Vecumā tuvu septiņdesmit gadiem viņš ir spēka un ideju pilns. Nedaudz sarūgtināts: desmit gadu garumā Pušņakovu sporta dinastijas trīs paaudzes Jauno gadu svinēja Somijas slēpošanas trasēs, kur ģimenes galvai bija obligāta norma - desmit dienu atvaļinājuma laikā noslēpot vismaz pustūkstoš kilometru! Šoreiz neko nevar darīt: visstingrākie koronavīrusa ierobežojumi ir atcēluši miljonu tūristu, sportistu un vienkārši ceļošanas cienītāju plānus. Visgrūtāk ir tiem, kam Ziemassvētkus nav lemts svinēt dzimtenē. Viss pāries, visa mūsu dzīves jēga - šķēršļu pārvarēšana.
Pirmo reizi ieraudzīju cienījamo sporta veterānu Aglonā - vasaras velo orientēšanās sacensībās. Tas nav viņa iecienītākais sporta veids, bet reto sporta notikumu garajā gadā Feoktists nepalaida garām iespēju doties uz startu kopā ar meitu Lindu un mazbērniem. Sacensības, kurās dalība ir svarīgāka par uzvarām! Cik daudz sacensību bijis viņa dzīvē - no republikas olimpiādēm līdz pasaules čempionātiem - nav iespējams saskaitīt. Tomēr pirms pāris gadiem bija tāds neaizmirstams gadījums, kad Latvijas nūjošanas čempionātā piedalījās četras simtdaļas Feoktista un Monikas Pušņakovu radinieku.
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.52
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
