Tas, vai pārmaiņas vienmēr nāk par labu, ir strīdīgs jautājums. Pagājušā gada vasarā kārtējā reformu rezultātā Krāslavas novads atguva Dagdu un trīs Aglonas pagastus. Aglonu pievienoja Preiļu novadam. Lai jaunā-vecā administratīvi teritoriālā pārdale paliek uz to pseidoreformētāju sirdsapziņas, kuri izšķērdējuši daudzus miljonus eiro. Kas bijis - pagājis, bet man ir ļoti žēl šķirties no svētītās vietas, kur korespondenta liktenis savijies ar interesantiem cilvēkiem. Ar tādiem kā enerģiskais sporta pasākumu organizators Andris Kurmis. Trīs gadu vairāk nekā auglīga sadarbība - ar neseno āra aktivitāšu cienītāju pulcēšanos pie ūdens. Iepriekšējā laikraksta numurā es stāstīju par nevainojami organizētajām spiningošanas sacensībām Cirīša ezerā ar uzsvaru uz rudens sensācijām. Tajā pašā makšķernieku veiksmes krastā nobrieda vēlme atkal lūgt Andrim tikšanos. Neskatoties uz koronavīrusa infekcijas vilni. Daba dziedina...
Kārtīga saimniecība Jaunaglonas ciema maliņā, zem logiem - ceļš, blakus trīs mākslīgi veidoti dīķi, kur notika neaizmirstamas makšķernieku sacensības. Vasaras ēdamzālē, kas atgādina novadpētniecības muzeju, iepazīstos ar Ņinu, simpātisko ģimenes pavarda glabātāju. Abpusēja uzticēšanās no pirmajiem vārdiem: ir tik interesanti ieskatīties labo cilvēku liktenī. Laiks ir nepielūdzams: tas bija nesen, tas bija tik sen. Andra dzimtene ir Aglona, parasta darba darītāju ģimene. Viņa jaunākā māsa Inga izveidojusi savu ģimenes laimi tālajā Īrijā, divdesmit gadi ir ilgs laiks. Andris māsu neapskauž: viņš jūtas labi mājās, tāds liktenis. Kas nolemts, tam jānotiek.
Pēc vidusskolas beigšanas, toreiz vienpadsmitās klases absolventam, viņam vasarā izdevās nopelnīt pirmo naudu strādājot sovhoza kaltē, bet rudenī – pavēste uz Kara komisariātu. Karavīra ceļi aizveda uz Baltkrieviju, bruņoto automobiļu daļu. Kad sākās nemierīgais deviņdesmit pirmais gads, saskaņā ar PSRS aizsardzības ministra pavēli visi baltieši vienlaikus tika demobilizēti uz dzimteni. Mājās - juceklis, sovhozs “Aglona” bruka, bet Jaunaglonas arodvidusskola vēl strādāja. Fiziskās audzināšanas skolotāja amatā tika uzaicināts sportiskais rezerves seržants Kurmis. Tajā laikā tā bija veiksme! Un ne maza, papildus dienesta dzīvoklis - milzīga veiksme.
[...]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.42
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
