Pāraudzināt mūsu vecāko paaudzi pēc rietumu modes ar numurētiem vecākiem, manuprāt, ir bezjēdzīgi. Nē, un nevar būt alternatīvas kristīgajām vērtībām, kas ir pārbaudītas tūkstošiem gadu! Tāpēc es turpinu apbrīnot to jauno ģimeņu harmonijas skaistumu, kuras ir iemācījušās galveno: tas, kurš realizē savus plānus mājās, ir divtik laimīgs. Liesmojošajā pasaulē dzimtenes sajūta iegūst sakrālu nozīmi.
Artjoma Gekiša vecākus pazīstu ļoti labi, kā lai neatceras talantīgos vēsturē aizgājušā slavenā Andrupenes sovhoza speciālistus. Lauksaimniecības akadēmijas absolventi, Veronika - agronome, Oļegs - inženieris - meliorators. Tagad viņi veiksmīgi strādā paši savā zemnieku saimniecībā "Zaļmuiža", audzē graudus, ražo pienu un gaļu. Nodevuši mantojumā ne tikai ievērojamu zemnieku centību, bet arī nepārvaramu tieksmi pēc zināšanām. Vecākais dēls Artjoms ir diplomēts būvinženieris. Ar tik pieprasītu profesiju, protams, ir amatā - Dagdas pilsētas un pagastu apvienībā. Māsai Renātei, ekonomistei ar augstāko izglītību, kopā ar vīru Rubenu ir privāta pirmsskolas iestāde Rīgā. Jā, un arī Artjoma izredzētā ir augstskolas absolvente, tagad Olga ir projektu speciāliste Krāslavas novada pašvaldībā. Ģimenes prieks – sešgadīgais Marks un trīsgadīgā Una. Mājīgais dzīvoklis pilsētiņā pie ezera pagaidām apmierina.
[...]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.15
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
