Karīnas balss – spēcīga, valdzinoša, ar patīkamu tembru. Meco-soprāns, bez šaubām, profesionālā līmenī!
Pirmo reizi man izdevās dzirdēt spilgto izpildītāju pirms gadiem desmit, plaši apmeklētajās Annas dienu svinībās atpūtas bāzē “Dana”. To svētku programmu rotāja valsts līmeņa estrādes zvaigžņu desants Žoržs Siksna. Klausoties nezināmās solistes Karīnas uzstāšanos, biju pārliecināts – no galvaspilsētas komandas. Tikai pēc vairākiem mēnešiem ar lielu pārsteigumu uzzināju: Karīna Beikule – lielās talantīgās komandas pārstāve ar Andrupenes pierakstu.
Gāja nedēļas, mēneši, gadi… Ar Karīnu tikāmies aizvien biežāk un biežāk – lielos pilsētas pasākumos un svētkos, lauku ballītēs. Sajūsminātajiem skatītājiem viņa dāvāja dziesmas piecās-sešās valodās. Es ar baudu fotografēju. Patīkami pārsteidza absolūtā auditorijas izjušana, katrā zālē soliste izvēlējās vismīļākās dziesmas.
Piespiedu pauze visur apstādināja kultūras dzīvi, bet tikai ne Dagdā, kur mēģinājumi turpinājās. Bet vasaras sākumā mūsu tikšanās ar Karīnu kļuva jau regulāras. Gribējās vairāk uzzināt par īpašo estrādes dziedātāju, kādas mūsu pusē ir retums. Bet vai tad viņu apstādināsi? Pirms koncerta viņai ir iesildīšanās, pēc – viņai visapkārt ir fani. Palīdzēja nejaušs gadījums, kad nokļuvu mēģinājumā Andrupenes tautas namā, kur koncerta priekšnesumus noslīpēja duets Karīna Beikule – Dainis Platacis un deju trio “Eiforija”. Tur arī pierunāju Karīnu uz īsu sarunu.
Dzimusi andrupeniete, nāk no vienkāršas lauku ģimenes. Izaugusi ar divu vecmāmiņu dziesmām – Feodosija dziedājusi krievu valodā, Veneranda latviski. Mīlestība pret skatuvi parādījusies deviņu gadu vecumā, tad arī sajutusi muzikālo dzirdi un balsi. Tālāk – Jāņa Ivanova Rēzekne mūzikas vidusskola. Ar vokālistes un kora dziedātājas diplomu atgriezusies mājās. Sāka strādāt bērnudārzā, kurā pati uzaugsi, tur strādājusi arī viņas māmiņa. Tagad atzīstas, ka vēlējusies apgūt vokālu augstskolā, bet apturēja finansiālās problēmas. Bet, iespējams, tā arī labāk…
Lielo prieku, kas rodas, dāvājot savu mākslu cilvēkiem, pilnā mērā sajutusi, mācoties Rēzeknē. Tad arī sapratusi: dziedāšana – tas uz mūžu! Dzimtajā ciematā izveidoja un vadīja populāro vokālo ansambli “Saulespuķe”, aiz muguras vēl citi kolektīvi. Galvenais – visu laiku centās saglabāt skatuvisko formu, labprāt atsaucoties uzaicinājumiem piedalīties dažādos koncertos. Bija laiks, kad sevi meklējot, izmēģināja arī ārvalstu maizi, tikai ātri tika skaidrībā: īstā laime jāmeklē mājās! Un brīnums notika: smieklu dienā, pirmajā aprīlī, Dagdas Kultūras centra vadītāja Inese Plesņa izteica Karīna pavisam ne smieklīgu piedāvājumu. Vakance nav vienkārša – dubulta: kultūras pasākumu organizators Andzeļos un zināmā baltkrievu kultūras ansambļa “Akolica” vadītāja. Sarežģītākais dzīvē – atrast tādu darbavietu, kur darba pienākumi pilnībā sakrīt ar cilvēka radošajām izpausmēm.
Karīnai uzsmaidīja veiksme! “Akolica” ar prieku uzņēma jauno vadītāju, profesionālu vokālisti un mūziķi. Tikai Tamārai Starovoitovai, kuras vadībā ansamblis ieguva starptautisku līmeni, vienmēr rokās bija akordeons, bet Karīna spēlē sintezatoru. Turklāt kolektīvs tagad ir ieguvis arī spilgtu solisti, kas pavērs jaunas radošās iespējas. Pilnībai nav robežu!
Nokļūstot lauku tautas nama mēģinājumā, skaidri sapratu: katra spožā un labi sagatavotā koncerta priekšnesuma pamatā ir sistemātisks un saspringts darbs sagatavošanās posmā. Lai dāvātu patiesu prieku skatītājiem, kuram nekas nepaslīd garām, ai, kā jānopūlas. Bet draudzīgais “Atkārtot!” un nebeidzamie aplausi, kā vērtīgākais honorārs, vēl ir jānopelna. “Akolica”, Karīna Beikule un Dainis Platacis jau ir ieguvuši šo dārgumu. Tāpat kā deju trio “Eiforija”, kuras sastāvā ir vadītāja Irīna Vasiļevska, Kristīne Šaudiņa un Nadežda Timofejeva.
Uz drīzu tikšanos koncertos!
Aleksejs GONČAROVS
