Lauku bibliotēkas ir kā glābšanas saliņas no vientulības. Pirmkārt, cilvēki, noguruši no plazmas ekrānu un datoru monitoru raidītajām melu straumēm, kas izrāda vardarbīgas ainas mākslas filmās, kā arī vīlušies šaubīgajās Eiropas vērtībās, arvien vairāk pievēršas grāmatām. Zināšanu avots ar daudzu gadsimtu vēsturi arī pašlaik sniedz atbildes uz visiem jautājumiem, tai skaitā uz pašiem aktuālākajiem. Otrkārt, pagasta bibliotēkas kļuva par tikšanās un pasēdēšanas vietu, kur rodas un tiek īstenotas radošas idejas. Nemaz nešaubos, ka šajās mājīgajās sienās iedegas vēlmju dzirksteles mainīt ciemata dzīvi uz labāko pusi, kas arī palīdzēja parastajam ciematam iegūt kultūras centra statusu.
Konstantinovā pašlaik ir plašs kultūras piedāvājuma spektrs, šeit drosmīgi rīko jauniešu atpūtas vakarus, no kuriem kā no uguns baidās Krāslavā. Cilvēki brieduma gados nekautrējas demonstrēt savus talantus uz skatuves, par ko nenogurstoši vēsta mūsu avīze.
Mums piezvanīja bibliotēkas vadītāja Ilona Augustova: “Mums ir pārsteidzoša pērlīšu darinājumu izstāde. Autore ir Ludmila Juhna, atbrauciet, nenožēlosiet.” Iepazīties nevajadzēja, Ludmila dejo “Magnolijā” un dzied sieviešu ansamblī “Vēja zvans”, tā kā ar Konstantinovas dāmām pastāvīgi tiekos Dagdas novada svētkos. Nācās apbrīnot rokdarbus dažādās izstādēs, atceros arī meistarklasi ar šo talantīgo sieviešu piedalīšanos. Pērlīšu darinājumu specializācija radās pirms dažiem gadiem vietējā klubā “Veiksme”. Mācījās internetā, cita no citas, pirmos veiksmīgos radošos soļus spēra Svetlana Zemlicka, pēc tam jauna veida vaļaspriekā iegrima arī Ludmila.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 34 (03.05.2017.)
