Tradīcijas rašanās jeb Šokolādes eiforija

  • Kultūra
  • 11.08.2017 16:37
  • 66 skatījumi
img

Pilnajā zālē virmo tādi aromāti, ka galva riņķī iet un ne tikai bērniem. Nav pasaulē labāka kāruma par šokolādi, par kuru arī sāka savu stāstu tautas nama saimniece Erna Šļahota un mis šokolāde Žanna Giceviča. Viesi pēkšņi uzzināja, ka Svariņiem pietrūka vienu vasaras svētku, tā arī radās ideja palutināt saldumu mīļotājus. Saldumu pasaule – tās ir konfektes un prjaniki, medus un ievārījums, saldējums un kūkas, halva un marmelāde… Un protams, šokolāde, kurai arī veltīti šie pirmie svētki.

Jau foajē ciemiņus gaidīja kompozīcija no saldumu kastēm, kurās dažādos laika posmos glabājās šokolādes sapnis. Arī svētku zāle izrotāta atbilstoši, siekalas rija ne tikai bērni. Visi sapņoja par degustāciju, taču visam savs laiks, un neiztika bez saldā stāsta. Mēs ar interesi uzzinājām daudz jauna. Izrādās, ka Vispasaules šokolādes dienu svin 11. jūlijā, bet to izdomāja un pirmo reizi svinēja franču gardēži. Kā īsts krāslavietis ne bez prieka uzzināju, ka svaigām kakao pupiņām ir… gurķu smarža. Kas to būtu domājis?! Pirmā rūpnieciski ražotā šokolāde tika radīta tālajā 1780. gadā Barselonā, bet pirmā šokolādes tāfelīte radās Bristolē pirms 170 gadiem. Bet pasaulē lielākā un vecākā šokolādes fabrika ASV – Hershey –, kuru radījis Miltons Heršijs 1894. gadā, ik gadu ražo vairāk nekā miljards tonnu šokolādes brīnuma. Ginesa rekordu grāmatā ir iekļuvusi 5,8 tonnas smaga šokolādes tāfelīte, kuru 2011. gadā izgatavoja Lielbritānijā, bet deviņus gadus pirms tam rūpnieks Maršals Filds pārsteidza pasauli ar milzīgu kasti, kurā atradās ap simts tūkstošiem konfekšu “Frango”.



Aleksejs Gončarovs



Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 61 (11.08.2017.)