Katastrofāli tukšajā Latgalē nav svarīgāka uzdevuma kā sekmēt cilvēku palikšanu dzimtenē. Diemžēl Krāslavas novads zaudē jaunatni ārkārtīgi straujos tempos. Un viens no demogrāfiskās tendences ar mīnusa zīmi iemesliem ir hroniska nevērība pret jaunās paaudzes masveida kultūras prasībām. Uz Dagdas novada fona, kur kultūras pasākumi vasarā norisinās ar apskaužamu regularitāti, Krāslava ir bēdīgs piemērs dīvainai bezdarbībai. Un kas tad pie mums vada kultūras nozari – šodien tas ir noslēpums aiz septiņām atslēgām.
Tikai pie mums varēja rasties aizbildinājums “Jaunatni nevar laist uz deju vakariem KN, salauzīs tualetes podus...” Pie kā esam nonākuši… Un, ja Edmunda Gekiša laikā pilsētā deju vakari tika rīkoti divas trīs reizes nedēļā, tad tagad tieši tikpat gada laikā. Pienācis laiks kultūras frontes aparātam, kas izbaudījis vasaras atpūtu, sākt nodarboties ar jaunatnes brīvā laika organizēšanas pieredzi Dagdā, Konstantinovā un Aglonā. Mūsu kaimiņiem nav pašvaldības policijas, bet, lūk, santehnika un biotualetes nav bojātas. To var apstiprināt Krāslavas jaunatne, kurai nav citu iespēju, kā vien doties deju vakaru meklējumos kur citur. Kur “tusē” auditorija bez transporta, kura nav zaudējusi sazināšanās vēlmi – tā ir vēl asāka atsevišķa problēma. Naksnīgā Krāslava ir pilna nepatīkamu pārsteigumu – izsisto stiklu skaņas, piedzērušos attiecību skaidrošana… Vai tiešām neviens no deputātiem nesapratīs, ka KN bezdarbība – tā ir jaunatnes pamudināšana kriminālām darbībām?! Kamēr pērkons nenodārdēs? Deju vakaru neesamību pilsētā draudzīgi atbalstīja Auleja, Kombuļi, Kaplava…
Taču šodien par labo, mūsu novadā ir arī pozitīvas pieredzes piemēri. Sekodami Indrai, lauku iedzīvotāju kultūras vajadzību apmierināšanas līmeni atbalsta arī enerģiskie Robežnieki.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 69 (08.09.2017.)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
