Krāslavā, tradicionālā glezniecības plenēra “Krāslavas palete 2017” ietvaros, viesojās latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks Jānis Streičs. 23. septembrī kopā ar kolēģi no “Latgales laika” tikāmies ar slaveno mākslinieku pie Vēstures un mākslas muzeja, lai nedaudz parunātos.
- Ko jūs domājat par Krāslavas plenēru?
- Plenēra dalībnieki ļoti slavē šo pasākumu. Es tikai priecājos, ka jau 37 gadus Krāslava ir visu mākslinieku iemīļota, iecienīta, ka daži bez tās pat dzīvot nevar, piemēram, kā Vita Merca, Ligita Caune.
- Kāpēc vajadzīgi plenēri?
- Tie piespiež pastrādāt. Mākslinieki, kuri atbrauc, ir spiesti gleznot. Ne visi var ikdienā atlicināt laiku gleznošanai, piemēram, Latgalē brīnišķīga gleznotāja Vija Stupāne. Viņa dzīvo laukos un ģimenē ir 5 dēli. Vīrs ar prieku piekrīt, ka viņa aizbrauc uz plenēru, tad viņai ir laiks no sirds gleznot, jo mājās to darīt tik daudz nevar. Pamatā šeit visi brauc strādāt. Tā nav izprieca, tas ir intensīvs darbs. Daudziem tas patīk, arī šī kopā būšana. Te visus vieno viena profesija un te nav nekāds konkurss, te nav nenovīdības un skaudības. Nē, te visi ir draudzīgi. Ja kādam labi izdodas, papriecājas no sirds, paslavē un var pamācīties. Tā ir riktīga skola un mācīties vajag visu mūžu. Plenērs ir tāda vieta, kur mācās, pilnveidojas. Te ir, no kā mācīties. Plenērs ir ļoti demokrātiska lieta. Atbrauc gan augstas klases mākslinieki, profesionāļi, gan tādi, kas tikai mācās. Pīgoznis brauc, izcils gleznotājs, citi, kas iesāk, arī autodidakti brauc. Tas, ka novada vadība atbalsta šo pasākumu, ir vienreizēji. Atbrauc mākslinieki no visas Latvijas un kļūst tādi kā Krāslavas sūtņi. Katrs mākslinieks, kurš bijis šet, stāsta citiem par Krāslavu. Tas taču ir ārkārtīgi svarīgi.
Iveta Leikuma
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 76 (03.10.2017.)
