Zelta rudens vainags, kad aukstie vēji steidz noraut bērzu un kļavu atvadu zeltu… Pirmās salnas strauji vērta zaļo zāli sudrabainu, un tāpēc vēl jo vairāk mājīga mums šķiet Krāslavas kultūras nama svētku zāle.
Uz skatuves koks, kuram tikai piecpadsmit gadi. Tieši tik daudz, cik korim “Nova”, jaunās tūkstošgades vienaudzim. Pazīstamas sejas, gandrīz pilnā sastāvā populārais vokālais ansamblis “Noktirne”… Abi izcilās pedagoģes Ritas Andrejevas kolektīvi. Kora mūzikas skaistums – vienkāršībā un tautiskumā. Un šīs sirsnīgās rindas ļoti iederējās jubilejas zālē:
“Skan klusi mana dziesma
Caur tūkstoš balsu zvaniem,
Man dvēsele dzied Latgalē
Kā zaļa piena krūze”.
Kad atskanēja līdz sirds dziļumiem pazīstamie Raimonda Paula skaņdarba “Latgalei” vārdi, no sajūsmas aizrāvās elpa. Ezeru zemes diženums visos laikos!
Diriģentes Ritas Andrejevas daudzbalsīgais lolojums dzima kā Krāslavas rajona skolotāju koris. Cauri gadiem, cauri attālumam pedagogi demonstrēja uzticību kora mākslai, un var tikai iedomāties, cik grūti tas bija – savākt kopā desmitiem dziedošo dāmu uz mēģinājumiem un koncertiem. Mēs, klausītāji, atceramies, kā “Novā” dziedāja Aija Utkina un Tamāra Starovoitova no Dagdas, Jeļena Račicka un Nina Vasiljeva no Piedrujas, Natālija Jermakova no Šķaunes, Ruta Andrukoviča no Indras… Attālums nav šķērslis, un šoreiz ar prieku nofotografēju Ilgu Moisejenoku, kora solisti, kura ieradās uz svētku svinībām no tālās Šķaunes.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 83 (27.10.2017.)
