Andrupenes dzīves mīlestības skola

Šoreiz aicināja Andrupene - mākslinieciskākais, muzikālākais dziedoši dejojošais pagasts, kurš uzticīgi saglabā latgaliešu tradīcijas. Bet etnogrāfiskās lauku sētas ar niedru jumta ēkām popularitāte ir tik liela, ka es šeit pastāvīgi satieku viesus ne tikai no mūsu republikas pilsētām un ciemiem, bet arī no tuvām un tālām valstīm. Šoreiz vēlmi uzzināt noslēpumu par keramikas izstrādājumu izņemšau no lielā cepļa izrādīja gan vietējie iedzīvotāji, gan ekskursiju grupas no Daugavpils un Rēzeknes. Lauku sēta-muzejs zem plēves ir īslaicīga parādība - tiek mainīts jumts, izmantojot labākās ezera niedres. Meistari, kas glabā senču noslēpumus, vēl nav pazuduši. Mīkstais jumts, ko uzklāj saimnieka rokas, ne tikai droši pasargā mājokli no lietus gadu desmitiem, bet droši sargā iemītniekus no sala ziemā un karstuma vasarā. Vispirms viesi apskata virtuvi ar krievu krāsni un istabām, kas pilnībā atspoguļo lauku sadzīvi pirms gadsimta. Bērnu šūpulis uz bērza kārts, antīkas mēbeles un daudzi praktiski priekšmeti ar galveno objektu - stellēm. Gludekļi, grozi, patvāris...

Gide Skaidrīte Pauliņa ir lieliska stāstītāja, kura meistarīgi prot apvienot latviešu, latgaliešu un krievu frāzes. To vajadzētu dzirdēt! Plašo īpašumu apskate notiek zem lietussargiem, savukārt ceplis ierīkots zem liela lauku šķūņa jumta, kur viss jau ir sagatavots viesiem. Ekskursijas laikā sētas saimniece man stāsta, ka Keramikas dienas norisinās Andrupenē jau sesto gadu un septīto reizi! Starp Dagdas, Krāslavas un Rēzeknes meistariem ir gan pazīstamas, gan vēl neiepazītas sejas. Iepazīties sanāca tikai ar kolorīto keramiķi Staņislavu Viļumu. Viņa dzimtene ir Bekši, un viņš kolektīvajā keramikas apdedzināšanā šeit piedalās jau sesto reizi. Tas viņam ir gan tikšanās prieks ar kolēģiem, gan pieredzes apmaiņa, kā arī daiļrades pietuvināšana tautai. Cepļa dedzināšanas process ilgst vairākas dienas, un vienmēr tiek plānots tā, lai tūristi varētu pieskarties produktiem, kas saglabā ne tikai krāsns, bet arī meistara dvēseles siltumu. Tajā sestdienā tika demonstrēta populārā Latgales melnā keramika. Spoguļota un matēta, turklāt tik lielā daudzveidībā, ka nav iespējams visu uzskaitīt. Vāzīšu vien ne mazāk kā desmit veidi - no mazām līdz ļoti lielām. Un vēl krūkas, šķīvji, tases, bļodas, paplātes zivīm un salātiem, rotaļlietas, simboli un dažādas tik sarežģītas mantiņas, ka uzreiz nevar saprast, kas tas ir. Rēzeknietis Staņislavs Viļums atzinās, ka katrā veidojumā viņš cenšas saglabāt savu stilu. Šoreiz viņš deva priekšroku praktiskiem virtuves piederumiem, kas tagad arvien vairāk pieprasīti. Bļodas - no vidējām līdz lielām - acumirklī nokļuva pircēju rokās, kuri nenobijās no nelieliem kvēpiem uz dziestošās keramikas.

Līdztekus Staņislavam kolektīvajā apdedzināšanā piedalījās Maltas meistars Aleksandrs Visockis, Tatjana Kotebo-Visocka, Viola Bīriņa, Aulejas profesionālis Ilmārs Vecelis, Andrupenes māksliniece Evija Maļķeviča-Grundele, biedrības “Malnu vylki” entuziasti un keramiķi iesācēji.

Lilitu Šatilovu pazīstu jau sen: viņu fotografēju kā pavāri šīs sētas virtuvē, kā arī uz skatuves kā ansambļa “Eiforija” dalībnieci. Šajā meistaru dienā vietējā dīva objektīvā parādījās kā keramiķe debitante. Pagaidām bez podnieka ripas, viņa izgatavoja sešus vienkāršus virtuves traukus no māla, kas pēc apdedzināšanas ieguva pievilcīgu izskatu. Vārdu sakot, pirmais darbs izdevies. Parādījās amatnieka azarts - tas nozīmē, ka turpinājums sekos. Vēl jo interesantāk ir vērot produkcijas pircēju sejas. No dažiem simtiem nule dzimušo produktu bija ko izvēlēties. Kļuvu par aculiecinieku sajūsmas pilniem saucieniem: “Manā kolekcijā trūka tieši šādas vāzītes! Uz šī šķīvja liec, ko gribi, viesiem tik un tā būs pārsteigums! Kāda brīnišķīga krūka! Šādu brīnumu redzu pirmo reizi savā dzīvē! Labākā dāvana tuvam cilvēkam! Kādi meistari, tādi arī izstrādājumi, - tikai ekskluzīvs! Ak, Latgale, talantu zeme!” Raisa un Inesa no Rēzeknes objektīva priekšā lielīja vērtīgos ieguvumus. “Trauks laivas formā ir vienlīdz piemērots gan dārzeņiem, gan augļiem un, protams, zivīm,” priecājās laimīgā pircēja.

Lai pilnībā izjustu Latgales garšu, viesmīlīgie sētas saimnieki aicināja interesentus uz ēdamzāli. Sestdienas ēdienkartē - grūbu biezputra, desertā - Andrupenes asuškas. Un visi tūristi kā suvenīrus veda līdzi rīta cepiena silto maizi.

Sestdienas viesu vidū satiku paziņu no Daugavpils. Tautas fotostudijas “Ezerzeme F” vadītāja Linarda Onzula acis staroja priekā - brauciens bija veiksmīgs! Bet nenogurdināmā Skaidrīte pusdienu laikā stāstīja tādus jokus un latgaliešu tostus, ka pat gruzīni apskaustu.

Dzīvot ar prieku izdodas entuziastiem - tiem, kuri nav vienaldzīgi. Paldies, Andrupene, par optimisma stundām!

Aleksejs Gončarovs