“Izgaismo Latviju” Krāslavā

Šo datumu vairāku gadu garumā aizvien intensīvāk popularizē latvisko tradīciju piekritēji un kopēji, tai skaitā arī akcija “Izgaismo Latviju”, kas norit jau kopš 2015. gada. Akcijas ietvaros Latvijas iedzīvotāji un jebkurš interesents tika aicināts noiet savu “sirds kilometru” gar Latvijas robežu, Saulgriežu vakarā dedzot ugunskuru un vienojoties spēka dziesmu dziedāšanā.

Krāslavas Tūrisma informācijas centrs (TIC), kas akcijā iesaistās trešo gadu, pasākuma programmu bija sarūpējis varen plašu. Siltais vakars un saulrieta apspīdētais Plāteru pils parādes laukums vispirms pulcināja radošajās darbnīcās, kur ikviens apmeklētājs varēja pagatavot tematiskas rotas un suvenīrus. Darbnīcu piedāvājumā bija iespēja darināt kaklā karināmas koka ripiņas ar latvju rakstu zīmēm, izrakstīt papīra aproces, meistarot jāņuzāļu kolāžas uz papīra vai ļauties improvizētiem jāņuzāļu matu rotājumiem un krāšņu bižu daudzveidībai matu meistaru pavadībā. 

Turpat līdzās radošajām darbnīcām gan lielus, gan mazus vilināja retro motocikls “Jawa”. Drosmīgākos, ziņkārīgākos un nostalģijas pārņemtākos apmeklētājus motocikla īpašnieks labprāt izvizināja, veicot goda apli pa Plāteru pils kariešu ceļu.

Pulksten 21.00 līdz ar visā Latvijā notiekošās akcijas “Izgaismo Latviju” dalībniekiem tika iedegts Saulgriežu ugunskurs, ko ar skaistām uguns lāpām paveica klātesošā Līga un Jānis.

Pasākumu caurvija iemīļotās Jāņa Streiča spēlfilmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” tematika, jau sākot ar retro motocikla romantisku dudināšanu pils pagalmā, turpinot ar sievu nešanas sacensībām, kam par iedvesmu kalpojis tautā jau folklorizējies filmas varones Lāsmiņas koķetais aicinājums: “Ērikonkul, uznes mani kalnā!”. Lai gan atrakcijas iesākumā azarta pilns un sacensties gatavs bija tikai viens pāris, tomēr pēc mirkļa kūtrumu meta pie malas arī citi vīri un jaunekļi, kā rezultātā kalnā tika veiksmīgi un naski uznestas vairākas dāmas. Jāņu nakts limuzīna tēma vispilnīgāk īstenojās noslēdzošajā pasākuma posmā, kad skatītāji tikai aicināti uz lielā ekrāna vērot Streiča kinolenti brīvdabas atmosfērā.

Taču tās nebūt nebija vienīgās TIC organizētās norises Krāslavas parka kompleksā šajā vakarā. Pulksten 22.00, saulīti pavadot, apmeklētāji tika aicināti no pils kalna doties lejup un pulcēties pie parka dīķa, kur Saulgriežu svētku dalībniekus sagaidīja sadegtas lāpas, sveces un jāņuzālēm izklāts rituāla aplis dīķa krastā. Virzoties tuvāk maģiskajam aplim, skatītāji pamazām tika ievirzīti kādā īpatnējā noskaņā - dīķmalas zālē sagūlušies un pie parka kokiem pieplakušie tēli, kas lēnām un itin kā nemanāmi līgojās meditatīvā iekšējā ritmā, šķita kā no kādas pasakas vai mistērijas izkāpuši meža gari, kas sarunājas ar dzīvo dabu. Kad visi skatītāji bija sasēdušies turpat zālē, lai ļautos notikumam, no dažādām pusēm rituāla aplī ienāca linu svārkos tērptas jaunavas, ziedojot aplim jāņuzāles, un iesākot priekšnesumu - laikmetīgās dejas izrādi “Vasaras nakts mistērija”. Izrādes sižets, dejotāju tērpi, horeogrāfija un mūzika organiski iekļāvās apkārtējā vidē, izdejojot patiesi maģisku performanci, kurā atklājās gan Saulgriežu nakts buršanās, zīlēšanas un sievišķīgo rituālu izpausmes, dabas vitalitāte, atmošanās un pilnbrieds, raganu un ļauno garu aizbaidīšana, vīrišķo un sievišķo enerģiju saplūšana, uguns spēka un ūdens dziedinošās īpašības, dabas elementu simbioze. Tā vien gribas šo pārdzīvojumu nosaukt nevis par izrādi, bet par maģisku rituālu, kas bija baudāms vizuāli un līdzpārdzīvojams emocionāli. Vislielākais prieks par to, ka laikmetīgās dejas estētika attīstās tepat Latgalē, audzinot jauno paaudzi par starpdisciplināri domājošiem un daudzpusīgas kultūras pieredzes bagātiem cilvēkiem.

Paldies Indras Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem par profesionālo izpildījumu un horeogrāfei Martai Andrukovičai par pārdomātu un emocionālu iestudējumu, kā arī Krāslavas TIC par daudzpusīgi interesanto un iespaidiem bagāto Saulgriežu vakaru.
 

Ar cieņu un pateicībā - pasākuma apmeklētāja Alīse Vorobeja, veikusi 300 sirds kilometrus no Rīgas līdz Krāslavai