Mājīgā Grāveru estrāde atrodas vien dažu desmitu soļu attālumā no gleznainā ezera. Nebūt nepārspīlējot, Visaugstākā dāvana un pasaka.
Varētu likties, ka šādā paradīzes stūrītī arvien ir dzīvība un rosība. Tikai ne vienmēr reformas nāk par labu. To rezultātā šajā skaistajā pusē lauku saimniecības un ciemati turpina izmirt, un šogad piemeklēja īsta katastrofa: kādreiz lielajā un trokšņainajā ciematā tika slēgta skola, kuras aizsākumi mklējami tālajā 1887. gadā. Vienu no senākajām Latgales izglītības iestādēm neglāba pat Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra, ievērojama tautieša, aizbildniecība. Un tikai atjaunotā pareizticīgo baznīca ļauj cerēt, ka šobrīd dziestošā dzīve atkal atsāksies.
Tomēr ir arī laba ziņa: pēdējā jūnija sestdienā Grāveri sagaidīja dziedoši dejojošos viesus no kaimiņu pagastiem. Iemesls vairāk nekā nopietns: deju grupa “LiDejas”, kas kļuvusi par pagasta zīmolu, svinēja apaļu jubileju – desmito gadadienu! Lieliski atceros 2009. gadu, kad horeogrāfe no Krāslavas Lidija Trušele izveda uz skatuves vairākas aizrautīgas dāmas. Kas pārsteidzošākais - lieliskais sešinieks šo gadu gaitā gandrīz nemainīja sastāvu. Tāpat kā pirms desmit gadiem viņas, Ivita Platonova, Margarita Mickeviča, Ināra Palenkova, Elfa Islamgarajeva, Ilona Ivanova un Nonna Jakovļeva, nemaz nav zaudējušas savu šarmu, plastiskumu un muzikalitāti. Veicot amata pienākumus, es pastāvīgi apmeklēju dažādus koncertus, svētkus un festivālus, tāpēc man ir tiesības izteikt personīgus komplimentus jubilārēm. Kā pirmajos gados, tā pēc tam, kad ansambli sāka vadīt Inta Beikule, Grāveru dāmas arvien ir sekojušas nemainīgam stilam - nevienu nekopēt, nepārtraukti atjaunot repertuāru un īpašu uzmanību pievērst skatuves tērpiem. Papildus nevainojama ritma izjūta, bet aiz viegluma un plastiskuma uz skatuves vienmēr ir smags darbs mēģinājumos. Viņām pakļaujas mūsdienu dejas, estrādes klasika, valsis un tango, un, manuprāt, sezonas lielākais sasniegums - 2019. gada mini uzvedums “Mans mazais orķestris”. Īsta jubilejas svinību rota!
Apburošā pasākuma vadītāja Natālija Micķeviča, dejotājas Margaritas meita, un enerģiskais Aivars Bačkurs meistarīgi ieskicēja deju grupas “LiDejas” izveidošanās un radošā uzplaukuma gadus. Statistika ir spītīga lieta: Grāveru dāmu repertuārā ir piecdesmit dejas! Labākie priekšnesumi paliek, tiek pilnveidoti un noslīpēti. Tā rezultātā galvenais ir sasniegts - efekts un harmonija, īsts mazais orķestris! Un vēl šajā vakarā skatītāji ļoti ilgi aplaudēja franču valša un spāņu tango izpildītājām. ”Deja ar cepurēm” arī ir Grāveru ekskluzīvs. Man likās, ka gan vadītāja Inta Beikule, gan dejotājas īpaši iemīļojušas melnsarkanbaltu toņu kombināciju. Krāsu ieturētība un nevēlēšanās pārāk izraibināties – arī tas raksturo oriģinālā kolektīva tēlu. Cilvēki, kas dāvā prieku citiem, vienmēr ir jauni un pievilcīgi!
Viņas ir gaidītas viešņas visur, kur interesējas par līnijdejām – tās jo īpaši iemīļojušas vidējas paaudzes dāmas. “LiDejas” ir pastāvīgi festivāla “Dejotprieks” dalībnieki, un reiz Asūnes deju grupu sacensībās šodienas gaviļnieces ieguva pirmo vietu! Ģeogrāfiskais koncertu diapazons ir iespaidīgs - pirms desmit gadiem debitēja Šķeltovā, pēc tam radošie maršruti aizveda uz Aglonu, Saleniekiem, Svariņiem, Indru, Skaistu, Kaplavu, Kombuļiem, Riebiņiem, Dagdu, Preiļiem, Krāslavu, Daugavpili... Bija arī viesizrādes Lietuvā. Viss vēl priekšā, jo komandai ir daudz radošu ideju.
Jubilejas sniegums bija spilgts. Koncertu atklāja dziedošie “Broļi” no Šķeltovas, pēc tam savu nosaukumu pilnībā attaisnoja Asūnes “Balzams dvēselei”, vēl savas dejas skatītājiem dāvāja Indras “Va banka” un Kalniešu “Fantāzija”. Šķeltovas aktieri sagatavoja skeču “Lauku kastings”, bet Izvaltas “Ozoli” pat izpildīja “Balto deju” ar fona dejotājām. Paši cienījamākie dziedātāji - vietējā “Rjabinuška”. Un solo programmas nagla - dziesma par burvīgās Karinas sapni.
Lielā pasākuma noslēguma daļa negaidīti ievilkās. Tradicionālo dāvanu un suvenīru apmaiņas laikā katrs mākslinieciskās delegācijas pārstāvis steidza tikt pie mikrofona, lai izteiktu sajūsmu un komplimentus jubilārēm. Spilgtākās runas izskanēja no Aglonas novada vadītāja Jura Buteviča un pagasta vadītājas Ainas Buničas. Viņu pasniegtā milzīgā torte - ielūgums pie zviedru galda. Vienlaikus jautrie muzikanti Viktorija un Vitālijs aicināja jauniešus uz deju grīdas. Īsas un neaizmirstamas ir jūnija naktis!
Pēc trim dienām, noslēdzot darbu pie jubilejas reportāžas, pēkšņi uzzināju, ka skolas slēgšanas rezultātā dejojošās skolotājas Elfa, Nonna un Ilona kļuva par bezdarbniecēm. Tāda ir dzīves proza. Dod Dievs, lai tas būtu īslaicīgi…
Aleksejs GONČAROVS
