Darbs, ko padarām, dziesmas, ko izdziedam

Šeit katrs pasākums tiek gatavots rūpīgi un ar izdomu, un nav mazsvarīgi, ka mākslinieciskās pašdarbības dalībnieku, sākot no pirmklasniekiem līdz cienījama vecuma cilvēkiem, skaita rekordu dziedoši dejojošais pagasts jau sen ir uzstādījis un joprojām saglabā! Vēl atmiņā ir nesenie Jāņu nakts pārsteigumi, bet Anasta­sijas Plataces mākslinieciskā komanda jau atkal aicināja tautiešus, kuri pieraduši kopīgi pavadīt laiku, uz tradicionālajiem pagasta svētkiem. Kārtējo reizi apgalvojot: dzīvesprieks un optimisms - tas ir izteikts Izvaltas tēls. Jautrs dzīvesveids ir kā zvaigžņotas debesis, zem kurām viss zied, izņemot ļaunumu. Patiesība, kas ir pārbaudīta vairāku gadu desmitu laikā: jautri cilvēki mazāk slimo, ilgāk dzīvo un ne par ko nesūdzas. Jā, un patiesi laimīgs ir tas, kas spēj dāvāt mākslu tuvākajam. “Nekur nav tik labi kā mājās”.

Jūlija pirmajā sestdienā karstums mazinājās, debesis pārklāja rudenīgi mākoņi, un vēsais brāzmainais vējš lika atcerēties par gandrīz aizmirstajiem lietussargiem un vējjakām. Taču tas netraucēja rīkot sporta svētku programmu. Pieteikumus populārajam pludmales volejbolam iesniedza astoņas komandas. Citādi nevarēja būt: ciematā, kur volejbols jau sen ir kļuvis par galveno sporta veidu, lielisku uzvaru guva tandēms “Izvalta - 20”. Šoreiz savus vārdus pagasta sporta hronikā ierakstīja Jānis Leikums un Juris Rimicāns. Sudraba uzvarētāji - komanda “Pogas” un uz trešā goda pjedestāla pakāpiena “Krāslava”. Netraucēja ne sliktie laika apstākļi, ne bērnības svētki ar vasaras atrakcijām, bet vakarā plašajā skolas zālē tik-tikko satilpa visi viesi. Viņus sagaidīja ne tikai ar sveicieniem un smaidiem, bet arī ar īpašu Izvaltas putru. Kāds no maniem paziņām “piedraudēja”: “Pamēģini tik nenofotografēt pavāri Veltu”. Nebija kur sprukt...

Tajā pašā laikā daudzie skatītāji, vietējie un atbraucēji noskaņojās uz lirisku noti. Sākumā izskanēja šādas dzejas rindas:
“Mana tēva sēta, kur bērzi aug visstaltākie,
kur avoti visdzidrākie,
kur rītos balta migla kāpj kalnā visaugstākā, 
kur viss aug un zied…
Ir tāda mīļa, smuka vieta Latgalē,
te manas saknes, te mans šūpulis, 
te mana vectēvu zeme,
te mana tēva sēta,
kas vienmēr man sirdī ir svēta”.

Turpinājumā latgaļu valoda neatkāpās no savām pozīcijām, sasaistot lielās programmas krāsainos priekšnesumus neaizmirstamā vasaras vainagā, kas smaržo pēc pļavu zālēm. Dzimtās puses smaržas un krāsas.

Savā uzrunā pagasta vadītājs Jānis Stivriņš uzsvēra izvaltiešu prasmi strādāt vaiga sviedros, neaizraujoties ar lauksaimniecības zemju ķimizāciju, un lauku ļaužu nepieciešamību smago ikdienu dažādot ar spožiem svētkiem. Programmas vadītāji pareizi aprēķināja, aicinādami kāpt uz skatuves jaukto ansambli programmas uzsākšanai. Kokteilis “Ozols” + “Blāzma” ātri iesildīja zāli, un, aizsteidzoties nedaudz uz priekšu, pateikšu, ka daudzās ansambļa dziesmas ātri pārgāja kora dziedāšanā. Dažreiz - ar dejotājiem! Vietējie deju kolektīvi ir kaut kas īpašs, ko tik neizdarīsi, iedvesmas spārnots! Ar pirmo deju “Rudņa” saņēma vētrainas ovācijas. Šķita, ka skaļāk pateikties dejotājiem nav iespējams. Bet, kad “Šaltupe” dzirksteļoja dejā “Lai dzīvo jaunība”, skatītāji arī nežēloja savas plaukstas. Patiesi, radoši cilvēki vienmēr ir jauni un skaisti! Nedaudz mainot savu lomu, starptautiski pazīstamā folkloras kopa “Mozī latgalīši” uzdāvināja skatītājiem poļu dziesmas, kas nesen atvestas no viesizrādēm. Turklāt poļu deja arī veiksmīgi dažādoja svētku programmu.

Talantu skate turpinājās, bet populārais vokālais ansamblis “Noktirne” ar pārsteidzošu vieglumu pārvērta zāli vienotā korī, kas iedvesmoti izpildīja gan nevīstošo “Ružeņu”, gan Raimonda Paula nezūdošās dziesmas. 

Izvaltai ir daudz māksliniecisku draugu, kuri labprāt pieņem ielūgumus piedalīties svētkos. Ambeļu folk­loras kopa “Speiga” piedāvāja teatralizētu uzvedumu un izcēlās tā, ka lika dejot skatītājiem! Gribējās eksotiku, un arī šo koncerta nišu lieliski aizpildīja Feimaņu deju grupa “Fazira”. Pārsteidzošie balti gulbji, kā arī oriģinālās “Margrietiņas” no bērnu ansambļa “Karameles”. Krāslavas “Alise” arī piedāvāja jauniešu deju “Man patīk”.

Apmaiņa ar dāvanām un suvenīriem pārvērtās atklātā komplimentu konkursā ar vienotu atzinumu: “Svētki izdevušies!”.  Par to liels paldies svētku rīkotājiem! Uz tikšanos!

Aleksejs GONČAROVS