Ziemas garākā nakts aizvadīta

Gadskārtu ieražas latgaļu tradīcijās Krāslavā palīdz uzturēt folkloras draugu kopa “Primaki” Ilzes Mežnieces vadībā. Jau sākot no novembra šim notikumam tika gatavoti telpu rotājumi, maskas un skandētas dziesmas, apgūtas rotaļas.

Garākās nakts priekšvakarā folkloras draugi pulcējās Krāslavas kultūras namā, kur skaisti un sirsnīgi ieskandināja Ziemas saulgriežus. Bija gan pašu dekoriem izrotāta egle, gan piparkūkas, gan tradicionālie pelēkie zirņi, kurus var ne tikai ēst, bet izmantot arī nākotnes zīlēšanā.

Ilze pastāstīja, ka Ziemas saulgrieži saistīti ar kosmisku notikumu – Saules un Mēness deju debesīs. Cilvēki izsenis saprata, ka saulgrieži ir īpaši. Saulgriežu rotaļās tiek attēlotas kosmiskās gaitas. Rotaļā “Gulēja Saulīte ābeļu dārzā” Mēness ķer Sauli. Tad, kad Mēness noķer Sauli, atkal ir kosmisks notikums. Saule ir spoža, koša, stalta. Tāda pati senajās rotaļās ir kaza un saulgriežu rotaļās kazai ļauj dižoties. “Balta kaza danci veda” – šī rotaļa nāk no Preiļiem. Senajā rotaļā katrai meitenei pēc kārtas ļāva būt uzmanības centrā – apļa vidū. Tas noteikti cēla pašapziņu. Vai jūs zinājāt, ka senākā izpratnē pasaules centrs bija tur, kur mēs esam un viss notiek ap mums?

Pēc Saules - Kazas dižošanās nāk tradīcijas traģiskā daļa. Saules gaismas kļūst aizvien mazāk, tā sarūk, līdz traģiskam minimumam. Tas atspoguļojas rotaļā par bagāto un nabago koku. Lai traģismu pastiprinātu, atnāk vilks un aped kazu (Sauli). Mirklī, kad gaismas vairs nav, jāķeras pie drastiskiem paņēmieniem un vilks jāaizdzen. Vilku dzenā tik ilgi, kamēr viņš ir prom. Kad tas ir noticis, sākas jautrā daļa – velk maskas un iet kaladnīkos vai čigānos.

Kad kultūras namā Saulgrieži tika ieskandināti, kaladnīki devas uz pils kalnu, kur kopā ar Ziemassvētku tirdziņa apmeklētājiem pie eglītes gāja rotaļās. Visiem, kas piedalījās, “Primaki” sola možu garu un labu veselību Jaunajā gadā.

Iveta LEIKUMA