Marikas Kacares darbs “Nesatikšanās” literārajā konkursā skaidri izcēlās, un visi eksperti tam pievērsa uzmanību. Izvēloties sarežģītu filozofiskās prozas žanru, Marikai izdevās pārsteigt ar literāru briedumu, labu kvalitāti un oriģinalitāti. Eksperti bija vienprātīgi - šis darbs ir labākais!
Marika KACARE
Nesatikšanās
Mana dārgā ℯℯℯℯℯℯℯℯ ,
Domāju par Tevi ik dienas. Kad vēroju, kā vecajās ligzdās apmetas gājputni, es reizēm aizveru acis un sapņoju, ka arī Tu pie manis atlidosi. Sproģu dižpriede visām savām galotnēm tiecas pret debesīm sveicināt sauli. Izstaigāju vizbulītēm nosētās avotcirku gravas. Hepatica nobilis, pievienoju dažus ziedus arī vēstulē, tiem ir cerības krāsa. Ziedu valodā tie nozīmē pārliecību. Vai mēs maz spējam iztēloties, kādu pārliecību un paļāvību gājputniem vajag, lai spētu noticēt tam, ka ir vērts atgriezties?
Ar vislabākajiem vēlējumiem,
ℯℯℯℯℯℯℯℯ ♥
Krāslavā, ℯℯℯℯ . gada -ℯℯ. ℯℯℯℯℯℯℯℯ
***
Mīļotā ℯℯℯℯℯℯℯℯ ,
Zīriņi ik rītu kļūst skaļāki, un ceriņu pumpuri piebrieduši grūsni. Vēl rīta dzestrums neļauj aizmirsties. Samtainas savā indīgumā uzziedējušas daiļās silpurenes, Pulsatilla patens. Priežu silos ir miers, un vairāki pakalni neliek man mieru, reizēm var just, kā tos apsēduši senlaiku gari. Es ceru, kāds no tiem no tiesas ir bijis veco laiku pilskalns, es gribu ticēt, ka šīs pašas takas un skatus kāds ir mīlējis simtiem gadu pirms manis.
Gaišas domas sūtot,
ℯℯℯℯℯℯℯℯ ♥
Krāslavā, ℯℯℯℯ . gada -ℯℯ. ℯℯℯℯℯℯℯℯ
***
Visdārgākā ℯℯℯℯℯℯℯℯ ,
Jāņuzāles smaržo pēc rāma, bet kaislīga miera. Neko, protams, neplūcu avoksnājos, bet vakaros gleznoju Tevi ar krāšņajiem vaiņagiem galvā no ik katra pastaigās satiktā stiebra un zieda, kas būtu Tevis cienīgs. Pie Muļķu ciema plūst svētavots un zum bites, un ūdens ir tik dzidrs kā lūgšana. Vai ciemiem šo nosaukuma deva kādas nelaimīgās būtnes pārāk naivo ilgu dēļ? Man brīžiem šī sapņošana liekas tik muļķīga, bet tad saulriets iekrāso padebešus Rakutu pusē un viss nostājas savās vietās.
Mīlot,
ℯℯℯℯℯℯℯℯ ♥
Krāslavā, ℯℯℯℯ . gada -ℯℯ. ℯℯℯℯℯℯℯℯ
***
Manas dvēseles acuraugs,
Dažviet zied retie savvaļas maurloki, Allium schoenoprasum. Nez, vai manīšu šogad rūgtenes ziedus Daugavas ielejas neapplūdinātajos posmos nu jau pavisam retie viesi, gluži kā Tu. Augustovkā uzgāju gaužām noaugušu pieminekli, viena no retajām vietām, kur tagad var salasīt jidišu, teksts tajā atšķiras no latviskā un krieviskā – “mūžīgā piemiņa nošautajiem ebrejiem”. Aizmirstot upuru identitātes, mēs atmetam paši savu atbildību cīnīties ar aizspriedumiem, kas rada naidu – ebreji, romi, homoseksuāli cilvēki, tie, kam ir garīgās saslimšanas - tik daudzi cieš vēl tagad mūsu sabiedrībā, lai cik ļoti asi mēs vārdos nenosodītu cietsirdīgos režīmus. Es gribu pieminēt ikvienu dzīvību, tāpēc neatstāju tur vīstam nevienu ziedu, vien savas skumjas un nožēlu.
Par Tevi domājot,
ℯℯℯℯℯℯℯℯ ♥
Krāslavā, ℯℯℯℯ . gada -ℯℯ. ℯℯℯℯℯℯℯℯ
***
Burvīgā ℯℯℯℯℯℯℯℯ ,
Ķīķis ar viegli noliektiem spārniem planē virs nesenā izcirtuma, vasara šogad tveicīga, bet naktis jau atkal aukstas. Zvaigznes izlijušas kā piena krūka, Engelbergas pusē meklēju grīšļus un staipekņus, kā svece skrajā sausā vietā negaidīti uzliesmoja dzeltenā kurpīte, Aconitum lasiostomum. Ja tici leģendām, šeit netālu noteikti jābeidzas slepenajiem grāfu pils tuneļiem. Es ticu, ka Tu tici.
Ilgojos,
ℯℯℯℯℯℯℯℯ ♥
Krāslavā, ℯℯℯℯ . gada -ℯℯ. ℯℯℯℯℯℯℯℯ
***
Sveika, ℯℯℯℯℯℯℯℯ !
Uz Augusta akmens atkal rādās ķēniņmeita un ragana, drīz gads iegriezīsies tumšajā pusē un viņas mainīsies vietām. Dienas ir siltas, bet dažbrīd rītos salna noauž tik spēcīgus rakstus, ka aizsalst pat sirds. Ragnedas asaras Teātra kalna pilī pēc visa pārciestā droši vien bija tikpat aukstas, ja viņa, nāves nebīdamās, spēja ņemt dunci rokās, varbūt tādā pašā agra rudens naktī cerot nogalēt savu pāridarītāju un savu bērnu tēvu. Vēsās dienas remdē pagātnes sāpes.
Vienmēr domās ar Tevi,
ℯℯℯℯℯℯℯℯ ♥
Krāslavā, ℯℯℯℯ . gada -ℯℯ. ℯℯℯℯℯℯℯℯ
***
Sveicināta, mīļā!
Trešajā gadu tūkstotī pirms Kristus mūsu noteikti toreiz vēl drūmākus mežus apdzīvoja somugru valodās runājošas tautas, un vēl tagad savā ģerbonī lepojamies ar valodu un tautu daudzveidību, es gribētu savus kaimiņus pazīt labāk, gribētu sajust šo klāt būšanu un kopienu, kurai būtu tik spēcīgi pamati. Visā pasaulē nav tādas otras vietas, un jā, par jebkuru vietu pasaulē tā varētu teikt, un tā būtu taisnība, bet vai tāpēc tam ir mazāka vērtība.
Es gaidu Tevi mājās,
ℯℯℯℯℯℯℯℯ ♥
Krāslavā, ℯℯℯℯ . gada -ℯℯ. ℯℯℯℯℯℯℯℯ
