Ir tāds dokuments “Krāslavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2037. gadam”. Tas ir pašvaldības hierarhiski augstākais attīstības plānošanas dokuments, ļoti svarīgs un interesants, iesaku iepazīties ar tā saturu ikvienam novada iedzīvotājam.
Savukārt, lai sasniegtu stratēģijā izvirzītos mērķus, ir apstiprināta “Krāslavas novada attīstības programma 2022.-2028. gadam”. Arī ļoti interesants dokuments. Ieskatīsimies kultūras lauciņā. Pašreizējās situācijas raksturojums: “Krāslavas novadā ir attīstīta kultūrvides infrastruktūra un dažādām gaumēm pieejami kultūrvides pakalpojumi. Apvienotajā novadā darbojas Krāslavas kultūras nams, Dagdas kultūras centrs, katrā pagastā darbojas Tautas nami, kas bijušā Krāslavas novada pusē ir novada pašvaldības iestādes, savukārt Dagdas novadā – Kultūras centra teritoriālās struktūrvienības. Minētās iestādes īsteno valsts un novada kultūrpolitiku.”
Par Latvijas valsts kultūrpolitiku ir pieejams ļoti plašs materiāls “Latvijas vēstnesī”, bet Krāslavas novada kultūrpolitika? Kāda tā ir? Pašvaldības mājaslapā www.kraslava.lv sadaļas “Kultūra” nav. Nav mūsu novadā ne kultūras nodaļas, ne kultūras pārvaldes. Jautāšu kultūras jomas darbiniekiem. Sāksim ar Krāslavu.
Saruna ar Krāslavas kultūras nama vadītāju Valdu Timuli notiek kultūras nama telpā, kur ierīkota pašvaldībai dāvāto atzinību, suvenīru un piemiņas balvu izstāde – glabātava. Eksponātu ir daudz, plaukti aizņem plašās telpas abas sienas, ir interesanti un savdabīgi.
- Valda, "Ezerzemes" lasītājus interesē Krāslavas kultūras nama pasākumu plāns.
- Divus gadus pēc kārtas mums nācās atcelt visu ieplānoto sakarā ar pandēmiju. Šī gada lielāko pasākumu plāns tika pieņemts pagājušā gada novembrī/decembrī, kad plānojām nākamo budžeta gadu. Toreiz nevarēja paredzēt, kāda būs COVID situācija šogad, tāpēc plānoto pasākumu skaits tika samazināts. Līdz 1. aprīlim rādījām tikai kino, šobrīd pienāk klāt pasākumi, kas nebija paredzēti, arī tie, kuri piesakās paši, kā piemēram – cirks.
- 30. septembrī ar autorvakaru, kurā skanēja dziesmas un dzeja, tika atklāta dziesminieces, dzejnieces, mākslinieces Džeinas Gavares izstāde “Mantojums”. 9. oktobrī (otrais seanss) - igauņu, latviešu, somu un lietuviešu kopražojuma filma “Suflieris”. Kādi pasākumi vēl plānoti šogad:
- Šobrīd gatavojamies valsts svētku pasākumiem 11.un 18. novembrī, 1. decembrī būs vēl viens cirka šovs, 16. decembrī dueta “Eridana” koncerts “Sajūti Ziemassvētkus”, svinēsim arī Ziemassvētkus, būs lielā Vecgada balle, gadumijas diskotēka.
Ir prieks un gandarījums par paveikto pandēmijas laikā, kad bija aizliegta pulcēšanās. Šo laiku mēs izmantojām lietderīgi. Esam padarījuši grandiozu darbu. 2018. gadā Kultūras ministrija ar Eiropas fondu līdzekļu atbalstu 29 pašvaldību kultūras centriem nopirka profesionālu audiovizuālā satura izplatīšanas aprīkojumu, tas ietver sevī datoru un projektoru, lai mēs varētu translēt šeit uz vietas teātru un operu pirmizrādes. Par pašvaldības līdzekļiem 2019. gadā tika nopirkts ekrāns. Aparatūru piegādāja un uzstādīja uzņēmums "Hannu Pro" -ļoti profesionāli, atsaucīgi darbinieki, palīdzēja mums ar idejām, iespējām, kā lietderīgāk izmantot vērtīgo aparatūru. Sazinājāmies ar Talsu kultūras centru, viņiem ir kinoteātris “Auseklis”, un tā mēs sākām ceļu uz kino. Pirmais līgums bija ar “Forum Cinemas”, uz filmu “Dvēseļu putenis” zāle bija pilna skatītāju. Sapratām, ka cilvēkiem tas ir vajadzīgs. Ļoti veiksmīga bija filmas “Pilsēta pie upes” pirmizrāde – tā mums atvēra ceļu pie producentiem. Mēs noslēdzām līgumu ar “ACME Film” un nedaudz vēlāk arī LTD – vienu no vadošajiem filmu izplatītājiem Baltijā. Pa pandēmijas laiku mums izdevās saslēgt visus viņu serverus – tos mēs bez maksas saņēmām no Somijas, un no Apvienotās Karalistes vēl vienu iekārtu.
- Izrādās, ceļš līdz tam, lai noskatītos Krāslavā filmu, nebija tik vienkāršs, kā varētu domāt – uzliec aparatūru un rādi!
- Tas bija ļoti, ļoti sarežģīti. Pēdējā iekārta bija nepieciešama, lai translētu “Fox” un “Disnejs” studiju filmas, jo datu aizsardzības nolūkā viņi citas iekārtas neizmanto. Te mēs nebūtu tikuši galā bez Ivara Stivriņa palīdzības, jo tas tiešām bija ļoti sarežģīti. Filma sākumā nonāk serverī, tad tiek pārlādēta projektorā, tad pienāk atslēgas, kas dod piekļuvi. Tas nebija viegli, bet tas bija to vērts, jo šobrīd mēs varam strādāt tieši tāpat kā “Forum Cinemas” vai “Apollo Kino” Rīgā, kā “Gors” Rēzeknē.
- Vai mūsu iedzīvotāji to novērtē?
- Šī gada jūlijā uz filmu “Minioni” mums bija 446 skatītāji. Vienā mēnesī! Jāteic gan, ka tie bija ne tikai mūsu novada skatītāji, brauca arī no Daugavpils. Veselas ģimenes ar bērniem. Mēs sapratām, ka šī ir mūsu niša, tuvākajā apkārtnē šāda piedāvājuma nav. 12. novembrī rādīsim V.Kairiša filmu “Janvāris”, kurā lomu atveido mūsu pašu Alise Dzene (Danovska), atbrauks arī filmas radošā komanda.
- Kādas ir biļešu cenas, salīdzinot ar galvaspilsētu?
- Mūsu cenas ir pieejamākas – 1, 50 eiro animācijas filmām, 2.00 un 3,00 eiro – lielajām filmām. Protams, mēs monitorējam, skatāmies filmu reitingus pasaulē, to, ko rāda Rīgā, mēs varētu skatīties Krāslavā, bet - par atslēgu ir jāmaksā, mēs varētu izrādīt vairāk filmas pieaugušajiem, ja būtu ieinteresētība.
- Lieliska iespēja, ceru, ka šī informācija uzrunās mūsu iedzīvotājus un skatītāji būs atsaucīgi. Kas vēl notiek Krāslavas kultūras namā?
[..]
Iveta LEIKUMA
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.42
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
Attēlā: pašvaldībai dāvāto atzinību, suvenīru un piemiņas balvu izstāde
