Stāsta skolas direktore Aļona Čiževska: Koncerts Daugavpilī bija rūpīgi izplānots vērienīgs pasākums. To gatavoja Polijas televīzija, programmu veidoja neskaitāmu zvaigžņu uzstāšanās, koncerts tika translēts tiešraidē uz Poliju, un laukums skatuves priekšā Daugavpilī bija ļaužu pilns.
Tāpat kā jebkuram lielam profesionālam šovam, arī šim koncertam bija iepriekš uzrakstīta programma - tikai šajā programmā mūsu audzēkņu uzstāšanās nebija plānota. Bet, mūs ieraudzīja, pamanīja un uzaicināja - un pat noorganizēja tam laiku pirms koncerta sākuma, ierakstīja apstiprinātajā programmā - sagatavoja gan skatuvi, gan muzikālo pavadījumu - tas bija iespaidīgi!
Šogad mūsu skolu īpaši aprūpē gan Polijas vēstnieks Latvijā, gan Polijas Izglītības un zinātnes ministrijas pirmās personas. Viņu vizītes notiek gandrīz katru mēnesi un, ir gadījies, pat vairākas reizes mēnesī.
Vienā no šādām vizītēm nolēmām viesiem parādīt kaut ko no tiem numuriem, ko skola parasti gatavo audzināšanas programmas ietvaros. Šoreiz tā bija uzstāšanās, kurā skanēja trīs dziesmas. Atkārtošu, skolēniem un skolai tā bija ierasta uzstāšanās, viena no daudzajām, mēs tādas regulāri rīkojam gan svētkos, gan paši savos skolas pasākumos.
Šo uzstāšanos gatavoja skolēni no visām mūsu klasēm un pedagogi Vieslava Sobišek (Wiesława Sobiszek) un Ludmila Artemenkova ar Innas Sevostjanovas palīdzību. Vieslava atbildēja par poļu valodas pareizību - dziesma bija poļu valodā, Ludmila - par muzikālo pavadījumu un scenogrāfiju, bet Inna palīdzēja visiem tikt galā ar organizatoriskiem un mākslinieciskiem uzdevumiem.
Negaidījām, ka šī uzstāšanās tik ļoti patiks mūsu poļu viesiem, piesaistīs sev tādu uzmanību - taču uzreiz pēc uzstāšanās gan vēstnieces kundze, gan citi viesi teica, ka ar tik lielisku numuru mūs noteikti vajag rādīt - un drīz vien tika saņemts piedāvājums piedalīties ar vienu no izskanējušajām trim dziesmām, dziesmu “Skola no pasakas”, grandiozajā koncertā.
Mums nebija šādas uzstāšanās pieredzes, bet nolēmām braukt, ātri noorganizējām divus mikroautobusus, uzaicinājām vecākus - visi, kas vēlējās, varēja braukt līdzi uz Daugavpili.
Ņemot vērā to, ka šāda uzstāšanās koncerta programmā iepriekš nebija plānota - visas iekārtas tika ieslēgtas speciāli mums, koncerta vadītāji iznāca kopā ar mums un iepazīstināja publiku ar mūsu skolas audzēkņiem.
Pa to laiku jau bija sapulcējusies lielākā daļa publikas, mēs uzstājāmies kā īsti profesionāļi. Turklāt dziedāja dzīvajā, turot rokās pieslēgtos mikrofonus. Tikai mūzika gāja ierakstā - bet dziedāšana bija īsta. Un tas viss burtiski, “no riteņiem”, bez mēģinājumiem uz šīs skatuves - bērni izkāpa no autobusa un gandrīz uzreiz uz skatuves un gandrīz tūlīt sāka dziedāt. Kaut ko tādu varbūt var ne katrs profesionālis.
Viss lielā šova iekārtojums, populāri pasākuma vadītāji, milzīga skatuve ar profesionālu skaņu un gaismu, pūlis laukumā - bērni jutās kā īstas zvaigznes. Pēc uzstāšanās arī mani uzaicināja uz skatuves, un es pateicos par uzaicinājumu un uzņemšanu.
Koncertā bija arī tie, kas mūs uzaicināja - un viņi nāca pie mums, sveica visus, un vēstnieces kundze atrada sirsnīgus un iedvesmojošus vārdus ikvienam no dziedātājiem.
Pēc savas uzstāšanās bērni palika vēl uz stundu, noskatīties koncertu. Kā izrādījās, daudzi koncerta dalībnieki bērniem bija pazīstami - un tas pastiprināja iespaidu, bērni ieraudzīja savus elkus “dzīvajā”. Varēja redzēt, cik tas viņiem ir satraucoši.
Es novēroju, ka bērni pavisam citādi paskatījās uz savu poļu valodu - tā izrādījās atslēga uz vēl vienu pasauli, spilgtu un svinīgu. Ar viņiem tur visi sarunājās poļu valodā, bērni atbildēja, prasīja mums jaunus vārdus - bija redzams, ka tagad šis skolas mācību priekšmets ir sācis dzīvot bērnos jaunu dzīvi.
Saņēmām arī nākamo piedāvājumu visai skolai - vecāko klašu skolēnu grupai braukt uz Poliju uz 10 dienām, uz jauniešu nometni kalnos, uz uzņemošās poļu puses rēķina, ar dzīvošanu viesnīcā un ekskursijām kalnos, daudzu valstu skolēnu sabiedrībā.
Gļebs BEĻAJEVS
Aļonas ČIŽEVSKAS foto
