Krāslavas poļu biedrībai “Strumeņ” - 35 gadi!

  • Kultūra
  • 23.02.2024 15:23
  • 173 skatījumi
img


2024. gada 11. februārī grāfu Plāteru vārdā nosauktās Krāslavas poļu skolas sienās atkal bija svētki. Krāslavas poļu biedrība “Strumeń” atzīmēja koraļļu jubileju – 35 gadus! Svētki, kā vienmēr, aizvadīti augstā līmenī. Intervijā laipni piekrita piedalīties Krāslavas poļu biedrības priekšsēdētāja Elvīra Beinaroviča.

- Pastāstiet, lūdzu, kā tas viss sākās? Kad biedrība tika izveidota?



- Poļu biedrības Krāslavā tapšanas vēsture aizsākās tālajā 1988. gadā, kad 4. decembrī tika izveidota poļu biedrība “Strumeń”, kuras priekšsēdētājs bija Jurijs Kurtišs. Arī nosaukums nav izvēlēts nejauši. Tam ir dziļa nozīme. Tulkojumā no poļu valodas tas nozīmē straume, strauts. Tas ir bezgalības simbols, pastāvīga kustība uz priekšu. Tāpat kā strauts ietek lielākā ūdenstilpnē, piemēram, ezerā, upē un tad pat jūrā, tā mūsu biedrība ir daļa no visiem poļiem Latvijā. Daļa no poļu ģimenes. Šobrīd biedrībā ir 50 cilvēki, kuriem pārsvarā ir poļu saknes un kuri runā poļu valodā. Adventes dēļ tika nolemts jubilejas svinības pārcelt uz februāri, īsi pirms gavēņa, kad poļi svin Trekno ceturtdienu. Šajā laikā saskaņā ar tradīciju tiek rīkotas jautrības, spēles un izklaides. Visi tiek cienāti ar dažādiem gardumiem. Turklāt tuvojās vēl kādi brīnišķīgi svētki – Valentīna diena. Tas radīja īpašu noskaņu. Jubilejas koncerta organizēšanā un norisē piedalījās poļu biedrības pārstāvji, grāfu Plāteru vārdā nosauktās Krāslavas poļu skolas darbinieki, skolotāji un, protams, skolēni. Jo poļu biedrība un poļu skola ir viena ģimene, kurā kopā svin svētkus un godina tradīcijas. Pasākuma goda viesi bija: Polijas konsuls Latvijā Mariušs Podgorskis (Mariusz Podgorski), Polijas vēstniecības juriskonsults Gžegožs Jagielskis (Grzegorz Jagielski), poļu biedrības Latvijā priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Daugavpils poļu biedrības “Promeņ” priekšsēdētājs Rišards Stankevičs (Ryszard Stankiewicz), kā arī Priedaines Svētās Brigitas un Svētās Katrīnas no Sjēnas Romas katoļu baznīcas priesteris Janušs Bulašs. Katrs viesis varēja sveikt biedrību jubilejā un teikt apsveikuma vārdus, kā arī pasniegt atmiņā paliekošas dāvanas. Šajā brīnišķīgajā jubilejā tika teikts daudz labu vārdu un vēlējumu. Poļi Krāslavā ir viens no laivas airiem mūsu ģerbonī, šī ir nozīmīga lappuse no mūsu pilsētas vēstures. Nav nejaušība, ka tieši poļi mūsu pilsētu dibināja, veidoja un attīstīja. Arī mūsu pilsētas pirmais mērs bija polis. Daudziem Krāslavas iedzīvotājiem ir poļu uzvārdi un arī poļu saknes. Tas ir vēsturiski teritoriāli noteikts fakts. Biedrības galvenais mērķis ir saglabāt poļu kultūru un tradīcijas, pētīt un attīstīt poļu valodu, atbalstīt poļus Krāslavā.



- Kāpēc jubilejas koncertā tika dejota polonēze? Ir taču arī citas slavenas poļu dejas. Piemēram, mazurka vai krakovjaks.



- Polonēze ir tradicionālā poļu deja. Šajā dejā piedalījās poļu biedrības pārstāvji poļu valodas skolotājas Vīslavas Sobišekas (Wieslawa Sobiszek) vadībā. Tā ir īpaša poļu kultūrā, jo simtiem gadu tieši polonēze grāfu laikos atvēra balles. Pēc skatītāju domām, deja bija iespaidīga un visiem paliks atmiņā! Viesi bija sajūsmā! Tāpat jubilejas koncerta ietvaros tika apbalvoti biedrības “veterāni” – biedri no pirmās dibināšanas dienas līdz šai dienai: Antoņina Abrosimova, Staņislavs Pavlovičs, Meļa un Romualds Ragiņi, Veronika Naumčika, Zigmunds Blaževičs, Genovefa Samsonoviča, Terēza Šenbergere, Anna Bičkova, Gaļina Prilucka, Leongina Orupe, Kristīne Rukmane, Marija Zaviša, Terēza Leščeva, Zenta Meldere, Jans Šteļmačonoks, Fēlikss Lukaševičs. Mēs varam teikt, ka viņi ir biedrības dibinātāji.



- Kas vēl piedalījās jubilejas koncertā?



- Pēc scenārija sekoja Poļu biedrības pārstāvju, kā arī Poļu skolas skolotāju un audzēkņu radošo priekšnesumu sērija - dziesmas un dzejoļi, dzīvā mūzika un glezniecība. Viss saplūda vienotā poļu kultūras un literatūras, tradīciju un mūžīgo vērtību straumē, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, saglabājot savu identitāti un piederību poļu izcelsmei. Koncertprogrammā piedalījās visu paaudžu pārstāvji: seniori, jaunieši un bērni. Jutās kopā būšanas svinīgums un prieks.



- Kam jāpateicas par svētku organizēšanu? Galu galā šāda mēroga jubilejas rīkošana prasa daudz līdzekļu!



- Biedrības biedri pateicas Latvijas Poļu savienībai par tik brīnišķīgu svētku sponsorēšanu. Pēc svinīgās daļas koncerta dalībniekus un godājamos viesus gaidīja dāsni klāts svētku galds. Līdz ar to varam teikt, ka viss notika poļu tradīcijās.



- Pastāstiet par poļu kultūru! Kā šī kultūra izpaužas mūsu pilsētā?



- Poļu kultūra ir viesmīlības un augstsirdības kultūra. Poļi prot priecāties par katru jaunu dienu, ko Dievs viņiem sūtījis. Viņi priecājas no visas sirds, ar prieku uzņem viesus un ciena savu izcelsmi un saknes. Kad, runājot ar poļiem, cilvēks saka, ka viņam ir poļu saknes, viņš tiek pieņemts kā savējais. Un, ja viņam ir kaut minimālas poļu valodas zināšanas, tad var teikt, ka viņš ir pieņemts savā poļu ģimenē. Krāslavā poļu valodai ir īpaša nozīme katoļu baznīcā, jo dievkalpojumi pilsētas baznīcās notiek arī poļu valodā. Priecājos, ka šī kultūra mūsu pilsētā atšķirībā no citām nav zudusi. Šobrīd Krāslavā ir saglabājusies tikai viena poļu biedrība, un tā nav maza. Turklāt biedrības biedri joprojām ir aktīvi un dzīvespriecīgi garā. Jubilejas svētkos Krāslavas poļi demonstrēja dažādus mākslas un radošuma veidus – dzeju, mūziku, dejošanu, dziedāšanu un gleznošanu. Tas norāda uz aktīvu sabiedrisko darbību, līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un pastāvīgu kustību. Kā gribētos saglabāt mūsu pilsētā šo pērli! Lai bērni varētu mācīties savā dzimtajā skolā, apgūstot poļu valodu – savu vectēvu un vecvectēvu valodu. Esmu ļoti gandarīta, ka mani bērni bija šīs skolas audzēkņi. Viņiem bija iespēja apgūt poļu valodu, apmeklēt Poliju, pētīt un iepazīt poļu kultūru un tradīcijas. Daudzi kopienas locekļi savus bērnus ir izglītojuši šajā skolā paaudžu paaudzēs. Daudzi bija audžuvecāki. Visiem tika dota izglītība un ceļš uz dzīvi! Protams, es vēlētos, lai vēl daudzus gadus poļu biedrības pārstāvji varētu svinēt ne vienu vien jubileju Krāslavas poļu skolā.



- Kādas ir Krāslavas Poļu skolas pastāvēšanas prognozes?



- 2024. gada 5. februārī Krāslavas Poļu skolā viesojās Polijas ministrijas pārstāvji, organizējot preses konferenci ar vecākiem, skolēniem un skolotājiem par skolas nākotni. Konkrētas atbildes, vai mūsu skola varēs turpināt pastāvēt, pagaidām nav, taču cerību nezaudējam. Vecāki un skolēni ir publiski paziņojuši, ka viņiem ir vajadzīga Poļu skola Krāslavā, viņi vēlas apgūt poļu valodu un kultūru, lai nākotnē viņu bērni varētu turpinātu mācības Polijā. Vecāki uzsvēra skolas galvenās priekšrocības: iespēja apgūt poļu valodu, individuāla pieeja, ģimeniska atmosfēra, nav pārpildītas klases, iespēja izglītības procesa ietvaros apmeklēt Poliju, atbalsts un sadarbība ar audžuģimenēm, iespējas pašrealizācijai un tālākizglītībai Polijā. Gandrīz visi klātesošie apliecināja, ka viņiem ir poļu saknes. Ir patiesi cieņas vērts, kad seniori, vidējā un jaunākā paaudze izrāda vēlmi saglabāt savu identitāti, apgūt vectēvu valodu, saglabāt savu senču kultūru un tradīcijas.



Karīna BIRUĻE