Kur Ežezers rotājas zils...

Pasākuma dalībnieku uzmanības centrā, protams, bija Veronika Grišāne — ārste, Latvijas valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” goda zīmes īpašniece, Rēzeknes pilsētas goda pilsone, vairāku publikāciju un triju grāmatu autore, kura pati ieradās piedāvāt savu jaunāko izdevumu — īpašu veltījumu Dagdas novada Ezernieku pagasta ļaudīm, kuriem ir ļoti paveicies, jo šī grāmata patiesībā ir unikāls darbs visa novada un bijušā rajona mērogā.

Grāmata “Kur Ežezers rotājas zils...” ir liecība par redzēto, dzirdēto, izjusto, pārdzīvoto, pazaudēto un izsapņoto. Šī grāmata stāsta par neparasta Latgales pagasta vēsturi, cilvēku pieredzi. Autentiskās vēstures liecības, kā likums, ir aculiecinieku vēstījumi par pagasta dzīvi. Šī grāmata tapusi pateicoties tam, ka Veronika Grišāne nekad nav aprobežojies vien ar klusu zobārstes, šobrīd — pensionāres dzīvi, bet metusies iekšā Buk-muižas (Ezernieku) pagasta dzīvē ar visu savu miesu un garu, lai mūsu pēcteči varētu uzzināt labāk savu vēsturisko dzimšanas, darba un dzīves vietu pasaulē.

”Kur Ežezers rotājas zils...” ir stāsts par latgaliešu gribu un centieniem iegūt izglītību, rast tai pielietojumu. Grāmata parāda Ezernieku pagasta pārstāv- ju sasniegumus zinātnē, kultūrā, sabiedriskajā dzīvē un sportā. Pasākuma laikā bija iespēja iegādāties šo grāmatu, kas izdota pavisam nelielā tirāžā — 300 eksemplāru.

Grāmatas atvēršanas svētki bija svētki šī vārda patiesajā nozīmē. Ezernieku vidusskolas pašdarbības kolektīvs sagatavoja dažus koncerta numurus, kurus veltīja grāmatas autorei un visiem pasākuma ciemiņiem. Dziedāja 4. klases skolēni, meiteņu trio, koris. Dejoja 1.-4. klašu deju kolektīvs. Daina Vaivode lasīja dzejoli “Ezernieku skola”, kura autors ir bijušais šīs skolas skolotājs, aizsaulē agri aizgājušais Valdis Lavrinovičs. Nelielais koncerts organiski savijās ar izjustajām viesu runām, saviļņojot cilvēku sirdis un radot pasākumam savdabīgu un neatkārtojamu auru. Grāmatas autore un citi pasākuma dalībnieki ar aplausiem izteica savu lielo paldies skolas pašdarbības kolektīviem, to vadītājiem, skolas administrācijai par sagādāto prieku skatīt bērnus uz skolas skatuves.

Sveikt grāmatas autori vēlējās desmitiem cilvēku. Pirmajiem vārds tika dots Dagdas novada domes priekšsēdētāja 2. vietniecei Sandrai Viškurei, Ezernieku pagasta pārvaldes vadītājam Jānim Andžānam, Dagdas novada deputātam, Ezernieku novadniekam, pa- zīstamam kultūras darbiniekam Jāzepam Ornicānam, izglītības un sabiedriskai darbiniecei, zinātniecei, asociētai profesorei, apbalvotai ar Triju Zvaigžņu ordeni, mūsu novadniecei Irēnai Siliņevičai (Andžānei), Latgales dzejniecei Leontīnai Apšeniecei Akulai. Veroniku Grišāni sveica vēl daudzi citi cilvēki, grāmatas autores rokas atkal un atkal pildījās ziedu klēpjiem. Neatceros nevienu citu vairāk vai mazāk ievērojamu rajona cilvēku, kuram šeit būtu izrādīta tik milzīga cieņa un mīlestība.

Savu sveicienu atsūtīja arī SIA “Visual Studio” kolektīvs, kas drukāja grāmatu. Īss citāts: “Pavasaris ir tapis krāšņāks ar Ezernieku pagasta vēstures grāmatas ”Kur Ežezers rotājas zils…” iznākšanu. Vēlamies pateikties grāmatas autorei Veronikai Grišānei par lielo ieguldījumu, apkopojot un uzrakstot uz patiesiem vēstures faktiem balstītu darbu Latgales identitātes atspoguļošanai un saglabāšanai. Mūs visus aizkustināja Veronikas kundzes lielā garīgā, fiziskā un materiālā pašatdeve šīs grāmatas tapšanā. Par gleznainā Ežezera apkārtni tik apjomīgi kvalitatīvu darbu var paveikt cilvēks, kura sirdi piepildījusi liela mīlestība uz savu novadu un cieņpilna pateicība par gaišajiem dzīves mirkļiem saviem vecākiem.”

Savukārt Latgales kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis rakstīja: “Veronika Grišāne veikuse lelu un Latgolas vēsturē nūzeimeigu dorbu, jo ar vīnas dzymtas cylvāku liktiņu izpēti parōdeita Latgolas eistō vēsture. Autore izcāluse lelysku pīminekli Grišānu dzymtai un Latgolai”.

Grišānes kundze sniedza nelielu ekspresinterviju laikrakstam “Ezerzeme”.

— Šī ir jūsu trešā grāmata — liels un apjomīgs darbs. Vai rakstnieces karjerā šis bija arī grūtāk paveicamais?

— Apjomīgāks darbs bija pie otrās grāmatas ar nosaukumu “No sevis saknes projām nemet...”, kas izdota 2009. gadā (V. Grišānes pirmā grāmata “No Rēzeknes medicīnas vēstures” iznākusi 1996. gadā — J.R.). Otrā grāmata ir vairāku gadu darba rezultāts, tajā tika sīki izpētīta Grišānu dzimta, kas nākusi no Dagdas apkaimes. Tajā grāmatā apkopotie materiāli sniedzas līdz deviņpadsmitā gadsimta sākumam un atspoguļo septiņu paaudžu likteņus.

Bet es neteiktu, ka šī trešā grāmata “Kur Ežezers rotājas zils…” tapa viegli. Grūtākais šīs grāmatas veidošanā bija tas, ka tajā ir daudzu cilvēku sniegtā informācija, no kuras biju atkarīga. Mani priecē, ka atsaucās gan skola, gan bibliotēka, gan atsevišķi cilvēki. Man rakstīja un zvanīja, grāmatas tapšanas laikā es daudz komunicēju tieši telefoniski. Bija ļoti daudz atsaucīgu cilvēku, ar maziem izņēmumiem, kuri atteicās sadarboties. Laika ziņā tas prasīja divus gadus, intensīvākais darbs bija tieši ziemā.

— Kāpēc grāmata tapa tieši par Ezerniekiem un šī pagasta ļaudīm? Kāds pateica priekšā, varbūt nosapņojāt?

— Pirmkārt, es esmu šī novada cilvēks, es gāju šeit skolā. Otrkārt, man visu laiku šķita, ka neko labu neesmu izdarījusi savam novadam, kas man devis daudz. Gribējās atstāt kaut ko aiz sevis jaunākajām paaudzēm. Sapratu, ka Ezernieki, šis novads un Latgales reģions vispār ir nepietiekami atspoguļots publikācijās. Tā dzima doma par šo grāmatu.
— Par ko un kad būs jūsu nākamā grāmata?

— Nevaru galvot, ka tāda būs. Tagad ir jāatpūšas, tad redzēsim.

— Paldies par interviju un grāmatu!

Juris ROGA