Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs 13.gs apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. Pats pieņēma kristīgo ticību un nokristīja tautu. 1253. gada 6.jūlijā ar Romas pāvesta Innocenta IV svētību kronēts par Lietuvas karali, reizē ar viņu kronēta arī karaliene Marta. 1263. gadā Lietuvas augstmaņi Mindaugu un divus viņa mazgadīgos dēlus nogalināja. Šī karaļa slepkavība ir notikusi it kā ceļā uz Aglonu. Uz turieni, kā vēsta samērā populārā leģenda, Mindaugs ir devies pie sievas radiem, jo karaliene Marta ir bijusi Madalānu pils kunga meita. No Aglonas. Latviete. Mindaugs Aglonā arī apbedīts.
17.gs. luterāņu mācītāja J.F.Rīvija hronikā minēts fakts, ka 1618. gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta marmora plāksne. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. Taču ir saglabājies latīņu teksta noraksts, no kura var saprast, ka te atdusas karalis Mindaugs, kurš noslepkavots 1263.gada 12.septembrī.
Piemineklis ir trīsfigūru kompozīcija. Karalis, Karaliene un puisēns – Princis, kā baltu tautu nākotnes cerības simbols. Šobrīd Viļņā ir jau atlietas bronzā Prinča un Karaļa figūras. Atliešanai sagatavots arī Karalienes Martas tēls. Martas figūras atliešanai vajadzīgi aptuveni EUR 14 000. Visi pārējie ar pieminekli saistītie darbi ir pabeigti un apmaksāti, galvenokārt no Lietuvas puses. Ir uzbūvēts arī pieminekļa pamats Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā.
Ziedojumus lūdzu adresēt:
AS” SWEDBANK” LV42HABA 0551035029550
BIEDRĪBA „LATGALIEŠI”
Reģ.Nr. 50008091141
Karaļa Mindauga un karalienes Martas piemineklim.
Osvalds Zvejsalnieks
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 12 (13.02.2015.).
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
