Manam vismīļākajam un visdārgākajam vīrietim – manam TĒTIM NIKOLAJAM ZAROVSKIM – 15. februārī paliek 70 gadi. Viņa dzīve ir piepildītia ar pozitīviem piemēriem, labiem darbiem, dzīves enerģiju un personīgu bagātīgu ieguldījumu ne tikai savu bērnu izaugsmē, bet arī plašākā mērogā.
Ikdienā nākas noskatīties uz tik dažādiem cilvēku likteņiem – TV ekrānos redzam slavenību dzīves peripetijas un ar interesi sekojam tām līdzi, kā arī noskatāmies līdzcilvēku, kolēģu, draugu, paziņu un arī svešinieku dzīvesstāstos. Citi ir tik apbrīnojami veiksmīgi stāsti – par vinnestiem loterijās, skaistiem mīlas stāstiem, par galvu reibinošiem sasniegumiem karjerā, taču līdzās nākas noskatīties uz kādu, kuram, liekas, „neiet pa dzīvi” – ēst nav ko, vilkt mugurā nav ko, darba nav un ģimene jau piektā pēc kārtas izjūk. Nevilšus bieži gribas aizdomāties, vai tas ir liktenis, kurš sadala mums šos dažādos dzīvesstāstus? Negribu to ne apgalvot, ne noliegt, tā teikt – lai neizaicinātu to pašu likteni, - bet zinu pilnīgi droši, ka mana lielākā veiksme ir mani vecāki.
Meita Vera, sveicieniem pievienojas arī znots un mazbērni Jelgavā
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 12 (13.02.2015.).
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
