Sabiedrībā nereti izskan apgalvojumi par skolotāja profesijas prestiža mazināšanos, par šīs profesijas darba zemo novērtējumu un sabiedrības necienīgiem izteikumiem. Taču īsti skolotāji nedzird šos apgalvojumus un dedzīgi veic savus darba pienākumus. Skolotājs nav tikai profesija, tas ir dzīvesveids. Laikam ejot, skolās ir mainījušies skolotāju darba apstākļi un audzēkņu attīstība. Skolotājs ir cilvēks, kurš ar savu degsmi spēj ieinteresēt citus. Tā tas ir vienmēr bijis. Beidzot savas darba gaitas šie cilvēki vienalga paliek skolotāji... Tāda ir arī skolotāja Stanislava Dzalbe Aulejas pagastā. Viņa nupat nosvinējusi savu 85. dzimšanas dienu, lai arī jau labu laiku nestrādā skolā, vietējie viņu vienalga sauc par skolotāju Stanislavu.
Stanislava ir īsta aulejiete. Te gan dzimusi, gan izveidojusi ģimeni, gan aizvadījusi darba gaitas. Sarežģītie dzīves apstākļi bērnībā sakrita ar kara laiku, taču Stanislavai par to laiku ir arī labas atmiņas. Viņa labprāt atceras skolas gadus, savu ģimeni un lielo radu pulku. Pēc Sivergolas skolas beigšanas meitene turpināja skolas gaitas Krāslavas vidusskolā un sapņoja par augstākās izglītības iegūšanu. Tas viņai izdevās, iestājoties Daugavpils skolotāju institūtā. Tur viņa ieguva latviešu valodas un literatūras skolotājas kvalifikāciju. Un te nu aizsākās skolotājas darba gaitas... Tikpat ļoti kā pedagoģija viņai patika tikai medicīna. Reizēm Stanislavai pat iezagās doma, ka bija tomēr jāstudē medicīnas nozarē, taču šīs domas ātri vien izplēnēja.
Inga Pudnika
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 15 (24.02.2015.).
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
