Šajā februāra sestdienā dabas norises vairāk līdzinājās martam. Bet Orlas ezers vēl saglabāja ziemai raksturīgas iezīmes. Divi desmiti zemledus makšķernieku veidoja sacensību panorāmu, kas priecēja acis. Arī iepriekšējos gados labprāt atsaucos Robežnieku makšķernieku aicinājumam – piedalīties bļitkotāju sacīkstēs, un pagājusī sestdiena nekļuva par izņēmumu. Uzkāpis uz ledus, pārvietojos no sektora uz sektoru. Sacensības tuvojās finišam, un, saprotot manu mērķi - ieraudzīt vienu no trofejas eksemplāru ieguvējiem, kāds no zemledus makšķerniekiem man palīdzēja: „Sergejs Gromovs atkal izcēlās, meklējiet viņu pretējā krastā!”
Sāku virzīties uz turieni un ieraudzīju vecas egles, kuras kā pasakainas dekorācijas cēlās pretī debesīm. Pa ceļam apskatīju bļitkotāju lomus: parastas raudas, pliči lauru lapas lielumā. Skaidrs, ka šajā dienā cope – „tā ne visai”. Un viss ir pareizi: skābekļa bads ir sasniedzis maksimumu. Taču tieši tādā situācijā arī atklājas īsta zemledus makšķernieka talants.
Sergejs Gromovs spīdēja spilgtāk nekā saule pusdienlaikā. Pēc mana lūguma viņš prezentēja savu rezultātu – piecus palielus asarus. Protams, es ievēroju viņa laimīgo volframa mormišku spilgtā pīlādžu krāsā. Panākumi saistīti arī ar to, ka Sergejs pazīst šo ezeru kā savus piecus pirkstus, arī zemledus makšķerēšanas taktika viņam ir īpaša. Viņš lika cerības uz asariem - un panāca savu.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 16 (27.02.2015.).
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
