Šogad pavasaris „pārbīdīja” ierastu, kalendāram atbilstošu laiku, par mēnesi uz priekšu. Turklāt jau otro gadu pēc kārtas mēs novērojam bezsniega ziemu. Rodas jautājums - vai tas ir labi vai slikti.
Īss ir cilvēka mūžs, tāpēc mūsu jaunākās paaudzes pārstāvjiem var rasties kļūdains priekšstats, ka tā ir bijis un būs vienmēr. Vecāka gadagājuma iedzīvotāji un pieredzējuši cilvēki vēl nav aizmirsuši ar sniegu bagātās ziemas, kad kupenas gar ceļiem arī martā bija vairākus metrus augstas. Pats labi atceros, kad pagājušā gadsimta septiņdesmitajos-astoņdesmitajos gados redakcijas „gaziks”, kas parasti varēja izbraukt visur, februārī sniega dēļ nevarēja tikt pat līdz tuvākajiem laukiem un ciematiem, nemaz nerunājot par rajona tālākajiem nostūriem. Tolaik cilvēki masveidā nodarbojās ar slēpošanu. Gribat - ticiet, negribat - ne, bet slēpošanas trase piepilsētas mežā pat bija apgaismota! Palika atmiņā negants sals pirmajos pavasara mēnešos, kad desmit dienu garumā no rīta termometra stabiņš rādīja mīnus divdesmit grādus, bet pusdienlaikā jau kusa sniegs un pilēja palāses.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 17 (03.03.2015.).
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
