Ir iemesls!
Ja šķērsot Polijas robežu no Lietuvas puses, tad pirmais lielākais apdzīvotais punkts ir Suvalku pilsēta. Šī vieta ir labi zināma tiem tirgotājiem, kuri 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā devušies uz tirgiem Šopēna un Mickeviča valstī... Šajā pilsētiņā ir dzimis slavenais poļu režisors Andžejs Vajda.
Tēvs - Polijas armijas virsnieks, māte - skolotāja. Draudzīga un inteliģenta ģimene. Andžejam bija 14 gadu, kad viņa tēvs gāja bojā. Kopā ar citiem virsniekiem viņš bija nošauts netālu no Katiņas 1940. gadā. Šis traģiskais notikums dziļi ietekmēja visu nākamā režisora dzīvi.
Kara laikā Andžejs strādāja, izmantojot jebkuru iespēju, lai mājās būtu kaut nedaudz naudas. Krāvējs, mucinieka palīgs, noliktavas pārzinis, viņam bija jāstrādā arī ar vāciešiem, citādi viņu izsūtītu uz piespiedu darbiem. Šajā laikā Vajda zvērēja uzticību poļu pretošanās kustības pagrīdes armijai, kas pakļāvās trimdas valdībai. Andžejs bija gatavs pagrīdes darbam, cīņai par savas dzimtenes brīvību... Bet pagrīdnieki saudzēja viņa dzīvību un neiesaistīja nopietnos darbos. Tā pagāja karš...
Pēc kara beigām Andžejs atgriezās skolā, lai pabeigtu mācības. Nokārtojis eksāmenus par vidusskolas kursu, Vajda devās uz Krakovu un iestājas Mākslas akadēmijā. Tā ir ļoti prestiža un tradīcijām bagāta augstskola. Šeit trīs gadsimtu garumā studēja visi slavenākie Polijas mākslinieki. Bet drīz vien Andžejs Vajda bija vīlies savos pasniedzējos. Viņš izvēlējās akadēmiju, lai radītu gleznas, kas ir līdzīgas Mateiko mākslas darbiem. Gleznas, kas palīdzētu saliedēt visus poļus, pārvarēt pēckara depresiju, atcerēties par savu diženo pagātni... Bet Krakovas akadēmijā liela uzmanība tika veltīta tādiem žanriem kā ainava un klusā daba. Kādu dienu Vaida nejauši ieraudzīja avīzē sludinājumu par uzņemšanu Lodzas kinematogrāfijas skolā.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 18 (06.03.2015.).
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
