Uz neizdevušā komunisma drupām mēs spītīgi turpinām būvēt kapitālismu. Lai gan kārtējā revolūcija laukos līdz ar īpašuma pārdalīšanu pagāja atbilstoši vissliktākajam scenārijam, divdesmit gadu garumā parādījās ne tikai mazās zemnieku saimniecības, bet arī īsti fermeri.
Zemnieku saimniecību „Raudovišķi” un „Vaicuļevas” īpašnieku likteņi ir līdzīgi kā divas ūdenslāses. Gan Ivanovi no Kalniešiem, gan Zalboviči no Indras uzsāka darbu laukos no dažiem hektāriem. Un iesaistīja lauksaimniecībā savus dēlus, kurus audzināja būt uzticīgiem dzimtajai zemei.
Zemnieku ballēs vienmēr priecājos par Ivanoviem un Zalbovičiem, jo parasti viņi ievāc bagātīgu apbalvojumu ražu. Tādos īpaši pacilātos, laimīgos brīžos, kad cilvēki saņem pelnītu sabiedrības atzinību, kārtējo reizi pieķēru sevi pie domas - bez mīlestības pret savu darbu tādus augstumus nekad nesasniegsi. Tā ir mūsu dzīves galvenā sāls: jo grūtāk, jo interesantāk. Vecāka gadagājuma lasītāji acīmredzot būs pārsteigti par to, ka tagad Ivanovi un Zalboviči apstrādā tikpat lielas platības, kādas bija kolhozu laikā, piemēram, „Daugavā” vai Kaļiņina kolhozā.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 23 (24.03.2015.).
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
Lasi "Ezerzemi" elektroniskā versijā! Vairāk info: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
